Marta pirmajās dienās Latvijas centrālajos rajonos kusīs sniegs un ledus, tādēļ paaugstināsies ūdens līmenis, sāks applūst upju palienes un zemākās vietas, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Jau sestdien, 28. februārī, rietumu un centrālajos rajonos, iekļaujot arī Bauskas novada teritoriju, tika izsludināts dzeltenās pakāpes ūdens līmeņa brīdinājums, kas pagaidām ir spēkā līdz ceturtdienai, 5. martam.
LVĢMC hidroloģe Līga Klints atzina, ka šogad upju krastos dzīvojošiem ļaudīm, viegli nebūs. “Negribas biedēt, bet tā iespējamība, ka būs slikti, ir liela,” sacīja L. Klints. Viņa atzīmēja, ka pagaidām straujš ledus sairšanas process nenotiek. Mūspusē daudzviet Mēmele, Mūsa un Lielupe vēl ir iekalta ledū.
L. Klints pastāstīja, ka Mūsā pie Bauskas ledus pēdējo reizi mērīts 20. februārī. Vidējais biezums bijis 24 centimetri, taču trīs urbumos nelielā attālumā konstatēta būtiska atšķirība – no 15 līdz 31 centimetram. Tas nozīmē, ka ledus sega ir ļoti nevienmērīga.
Savukārt Lielupē pie Mežotnes ledus sega ir vienmērīgāka un biezāka – vidēji 37 centimetri. Vairākos kontrolurbumos ledus segas biezums bijis no 35 līdz 38 centimetriem. Datu par Mēmeli LVĢMC hidrologiem nav, jo mērijumi netiek veikti.
L. Klints atzīmēja, ka izšķiroša būs situācija Lietuvas pusē. Ja kaimiņvalstī ledus intensīvi kusīs, bet pie mums upes vēl nebūs vaļā, tad veidosies sastrēgumi, un plūdi būs neizbēgami. “Vēl Lietuvā ir mazie hesiņi un par tiem mums nav nekādas informācijas. Ja tie ir līdz augšai pilni un pēkšņi atlaidīs vaļā, tad būs vēl lielākas problēmas. Jāsaprot ir viens, ka situācija var mainīties ļoti strauji.
Arī Jēkabpilī, kad bija lielie plūdi, daudzi nenoticēja un palika savās mājvietās, taču vieglāk iedzīvotājus ir evakuēt, kad nav bīstamības, jo pēcāk nedroši ir pašiem glābējiem,” norādīja L. Klints. Viņa vērsa uzmanību, ka upes krastā dzīvojošie var sekot līdzi ūdens līmeņa atzīmēm LVĢMC mājslapā, kur divas reizes stundā ienāk jaunākā informācija no hidrostacijām. (Par aktuālo situāciju, prognozēm un iespējamiem scenārijiem var lūkot “Plūdu riska informācijas sistēmā” https://pris.lvgmc.lv/ )
“Laikapstākļus ticami mēs varam prognozēt trīs dienas uz priekšu. Labvēlīgākajā scenārijā turpināsies pašreizējā situācija, kad pa dienu temperatūra ir nedaudz virs nulles grādiem, bet naktī saglabājas nelieli mīnusi. Tas ir vislēzenākais, teiktu pateicīgākais iespējamais veids, kā atkusnim būt. Ja nebūs gaidāmi nokrišņi, visdrīzāk, redzēsim tipiskos palus – ar dzelteno līmeni, ja skatās pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klasifikācijas. Savukārt neveiksmīgs scenārijs būs situācijā, ja temperatūra strauji palielināsies – būs lielāki plusi un papildu nokrišņi. Tādā gadījumā varam gaidīt oranžo brīdinājumu, neizslēdzot arī iespēju vietām izsludināt sarkano brīdinājumu,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Mūsā pie Bauskas pēc pašreizējām prognozēm ap 7. vai 8. martu ūdens līmeņa atzīme var pārsniegt dzeltenās pakāpes brīdinājuma atzīmi. L. Klints pieļāva, ka ledus iešanas laikā iespējamas arī krasas ūdens līmeņa svārstības, sastrēgumu gadījumos ūdens līmenis var būt augstāks. Lielupē pie Mežotnes pastāv liela varbūtība, ka tiks izplatīti arī oranžās un sarkanās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdens līmeni. Taču šādas situācijas te jau ir pieredzētas.
Saskaņā ar LVĢMC datiem, Lielupē pie Mežotnes 2010. gadā ūdens līmeņa atzīme bija tuvu oranžajam līmenim – tikai 2 cm pietrūka, bet 2013. gadā bija pāri oranžajam. Lielākie plūdi piedzīvoti 1946. gadā, kad bijis vairāk nekā metrs virs esošās sarkanās atzīmes.
“Ledus spridzināšana der, ja ir kristāliskais ledus, bet, ja ir vižņu sablīvējums, tas neko nedod. Lielupē Staļģenes, Mežotnes posmā parasti ir tieši vižņi, kurus nav jēgas spridzināt. Ir valstis, kurās zāģē ledu un ņem to ārā pa gabaliem, bet tas pašvaldībām pašām jāplāno, ko iegūst, ieguldot resursus, turklāt tas ir diezgan bīstams process pašiem darbu veicējiem,” norādīja L. Klints.
Bauskas novadā ir divas vietas, kur Lielupe pietuvojas apdzīvotām vietām. Viena no tām ir Mežotnes pagasta ciemats Ceplis. Otra vieta ir pašā Mežotnes ciematā, tur arī ir diezgan regulāri ūdens pienāk klāt Mazās Mežotnes pilij un arī appludina notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs pagājušās nedēļas domes sēdē klātesošos informēja, ka pašvaldībā ceturtdien, 26. februārī, sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde, lai pārrunātu gatavību iespējamiem pavasara paliem.
Pašvaldības speciālisti trešdien, 25. februārī, tikušies ar Cepļa ciemata iedzīvotājiem. Pēc Romānova paustā, iedzīvotāju noskaņojums ir kareivīgs un viņi nav izteikuši vēlmi evakuēties apdraudējuma gadījumā.
Mežotnes pagasta nodaļas vadītājs Zigurds Kalējs apliecināja, ka situācija tiek rūpīgi uzraudzīta un dienesti ir gatavībā.
Ir apzināti iedzīvotāji, noskaidrota situācija katrā mājsaimniecībā, informēts ir arī Bauskas novada sociālais dienests gadījumam, ja nāktos organizēt izmitināšanu. Apmesties varētu Mežotnes pamatskolā, taču ģimenēm ar bērniem būtu jānodrošina piemērotāki apstākļi. Noziņots arī uzņēmumam “Sadales tīkls”, jo riska zonā atrodas ūdens atdzelžošanas stacija, ja tā tiks atslēgta, tad divi ciemati – Ceplis un Glāznieki- paliek bez ūdens.
Z. Kalējs atzina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad pieredzēti plūdi, situācija tagad esot citāda. Šobrīd ciematā vairs nevienam nav mājlopu, arī iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies. Ja agrāk dzīvokļi bija apdzīvoti pilnībā, šobrīd vienā no daudzdzīvokļu mājām ikdienā dzīvo tikai divi cilvēki.
Ceplis lielā mērā kļuvis par vasarnieku rajonu – daudzi īpašumi tiek izmantoti sezonāli. Pastāvīgi uz vietas mitinās ap 33 līdz 35 cilvēkiem. “Telefonu numuri ir iegūti, ir izveidota WhatsApp saziņas grupa, kur nepieciešamības gadījumā tiks nodota aktuālā informācija. Ir viena persona, kurai nav telefona, viņu pievaktējam mēs paši,” situāciju ieskicēja Z. Kalējs.
Z. Kalējs pastāstīja, ka pagājušajā trešdienā mūziķim Igo piederošās telpās tika sasaukta sapulce, kurā piedalījās Bauskas novada domes bija izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka, darba aizsardzības speciālists Māris Plēsnieks, kā arī klāt bija pats pagasta nodaļas vadītājs. Sanāksmē ieradušies ap 20 iedzīvotāju, kuri informēti par potenciālajiem riskiem.
“Ļaudis, kuri te dzīvo uz vietas, jau to ir piedzīvojuši, svešo, kuri ienākuši ciematiņā, ir gaužām maz. Sapulcē iedzīvotāji izteica vēlmi pēc smiltīm, kuras izmantotu savu īpašumu pasargāšanai. Aizsargdambjus te veidot ir bezjēdzīgi, bet, piemēram, durvis pa kurām varētu ūdens ieplūst mājoklī, ar smiltšu maisiem varētu norobežot,” paskaidroja Z. Kalējs un papildināja, ka smiltis ir pasūtītas un jau pirmdien tās tiks atvestas.
Pagasta nodaļa ir sākusi darbu arī pie ceļa marķēšanas. “Brauktuves malās zemē saspraudīsim mietiņus ar sarkaniem uzgaliem un marķējošām lentēm. Pēc būtības ūdenī ceļu vairs neredz, bet tāpēc būs orientieri pēc kuriem vadīties. Ja dienesti varēs iebraukt, tad zinās, kurā vietā apakšā ir stabils pamats,” akcentēja Z. Kalējs.
Pagasta nodaļas vadītājs atzina, ka konkrēts brīdis, kad situācija var kļūt kritiska, nav zināms. Notikumi var attīstīties strauji. Par orientieri bieži kalpojot Mazā Mežotnes pils, kas ir privātīpašums Lielupes krastā. Z. Kalējs atminējās, ka vienu gadu ūdens bijis tuvu robežai, vēl nedaudz un viss būtu pārplūdis, tomēr tad līmenis stabilizējies un upe atkāpusies, neradot briesmas.
Mežotnes pagasta Cepļa ciema iedzīvotājs Antons Maskaļūns jau daudzus gadus ar ģimeni mitinās Lielupes tuvumā. Pieredze, vērojot dabu, viņam palīdz arī tagad saprast, vai un kādi pārsteigumi ir gaidāmi. Viņaprāt, šogad panikai nav pamata. “Neviens īpaši neuztraucas, jo visu laiku te dzīvojuši un zina ar ko rēķināties.”
A. Maskaļūns atzīmēja, ka šī gada atkusnis pagaidām ir pakāpenisks – pa dienu sniegs kūst, bet naktīs piesalst, sniegs nemanot iet nost. Svarīgākais esot, lai ledus iziet Mežotnes pusē. “Ja Mežotnē upe ir brīva, tad mums Cepļa ciematā apdraudējuma nav,” norādīja A. Maskaļūns. Nopietnākā situācija, ko atminas pats Antons, pieredzēta 1999. gadā. Toreiz ledus sablīvējums izveidojās pirms Mežotnes parka un izraisīja lielus plūdus. “Braucot Ceplī iekšā, varēja tikt vien līdz pirmajai līvānietei, bet tālāk bija ūdens, kas noturējās tur nedēļu. Viena māja atrodas pavisam tuvu upei, 1999. gadā ūdens šai ēkai bija līdz puslogiem. Iekšā bija palikuši divi pensionāri, mēs ar laivu braucām viņiem pakaļ. Tagad īpašums ir pārdots un pagaidām nav regulāri apdzīvots,” pastāstīja Antons.
Viņš no savas bērnības atceras, ka padomju laikos ledus krāvumus spridzināja – ar “kukuruzņikiem” (nelielām lidmašīnām) meta bumbas, bet tās iekrita kā “biezpienā” un nekāda rezultāta nebija.
Latvijā ir ieviesta šūnu apraide, bet no dienestu puses norādīts, ka tik mazai apdzīvotai vietai, ja bīstamība rastos, vajadzētu atsevišķus ziņojumus novirzīt, taču pagaidām tehniski tas nav iespējams. A. Maskaļūns akcentēja, ka lielākās ūdens līmeņa svārstības parasti notiek naktīs, jo dienas laikā viss kūst, bet naktī sals rauj kāt un uz to reaģē ūdens līmenis. Situāciju šopavasar vēl varētu ietekmēt spēcīgs lietus, kas paātrinātu kušanu. “Pēdējos gados pretējā krastā izzāģēti koki, līdz ar to ledus gabaliem ir vairāk vietas, kur brīvi virzīties. Pirmais rādītājs jau būs Mūsa Bauskā, kas ir pļavu upe. Mēmele no ledus atbrīvojas parasti nedēļu vēlāk. Taču esmu drošs, ka šogad viss noritēs mierīgi,” tā A. Maskaļūns.
