Bauskas novadā no 2011. gada turpinās ģimeņu stiprināšanas projekti, ko atbalsta SOS bērnu ciematu asociācija. Bez šīs palīdzības daudzām sociālā riska ģimenēm, vecākiem un bērniem būtu ļoti grūti, atzīst Iveta Kubliņa, novada sociālā dienesta vadītāja.
Projekta speciālistu grupa aktuālos uzdevumus pārrunā reizi nedēļā. Pēc šī gada pirmās tikšanās reizes par darbā ar mērķgrupām gūtajām atziņām un pieredzi «Bauskas Dzīve» sarunājās ar projektu vadītāju Irēnu Kalniņu, sociālo darbinieci Lieni Lapsu, psiholoģi Ēriku Pulk-steni, bērnu psiholoģi Līgu Lepsi un sociālo rehabilitētāju Līgu Skudru. Projektā ir vēl viena sociālā darbiniece, divas ģimeņu asistentes, juriste, pērn bijis arī narkologs, kura iesaistīšanos finansējusi pašvaldība, stāsta Irēna Kalniņa.
Rindas nav
Pašlaik projektā Bauskas novadā iekļautas 40 ģimenes un 101 bērns, kuri saņem dažādus sociālos pakalpojumus bez maksas. Aizvadīto četru gadu laikā iesaistīto skaits ir krietni lielāks. Mērķgrupa ir ģimenes, kurās dažādu apstākļu dēļ netiek nodrošināta bērnu izglītība, vajadzības un drošība.
Dalībniekus iesaka pagastu sociālie darbinieki, norādot, kāda palīdzība vajadzīga. Reizēm klientus sūta bāriņtiesa, arī vecāki paši var pieteikties, piemēram, ja bērnam nepieciešama psihologa palīdzība, skaidro Irēna Kalniņa. Viņa uzsver, ka gaidītāju rindu uz iesaistīšanos projektā nav. Klientiem nereti trūkst gribēšanas kaut ko mainīt.
Noņemt masku
«Pirmajā nodarbībā ir bijis tā – atbrauc, uzmet lūpu un klusējot nosēž divas stundas, ignorējot sacīto. Drīzāk tā ir maska sāpinātai, apjukušai, pat izmisušai personai. Kāda sieviete, kuru pagastā uzskatot par briesmīgu mammu ar šausmīgiem bērniem, projekta grupā apjuka līdz asarām, kad viņu paslavēja. Cenšamies ar cieņpilnu attieksmi, laipnību, pieņemot cilvēkus tādus, kādi viņi ir, atvērt noslēgtās sirdis, motivējot padarīt savu dzīvi labāku,» atklāj L. Lapsa.
Cilvēka vērtība apkārtējo acīs pazeminās līdz nullei, ja nav darba, amata, ienākumu, stāvokļa sabiedrībā, uzskata Ērika Pulkstene. Izeja būtu nodarbinātība laukos, bet, ja nav ne izglītības, ne profesijas, var cerēt tikai uz sezonas darbu pie zemniekiem. Turklāt ļoti daudzi trūcīgie cilvēki savu statusu ir pieņēmuši un nemaz negrib strādāt, jo pie tā nav pierasts, piebilst Līga Skudra. Aktīvie darba meklētāji brauc prom.
Pazemo ar vārdiem
Regulāras nodarbības projektā notiek emocionālās audzināšanas grupā, kur palīdz izzināt, kā ar mīlestību, iecietību izprast dažāda vecuma bērnu attīstību un vajadzības, kā audzināt. Otra grupa palīdz no vardarbības cietušajiem. Grupā pašlaik ir sievietes, kurām nodarbība ir reizi nedēļā. Viņas teic, ka šo stundu dēļ ir vērts dzīvot, atklāj Liene Lapsa.
«Visizplatītākā ir nevis fiziskā, bet emocionālā vardarbība, ko grūti pierādīt, jo zilumu nav. Ar vārdiem un attieksmi pazemo, ne par ko neuzskata un pamazām «iedzen ar seju dubļos». Reizēm vīrietis sievieti uz grupas nodarbībām nemaz nelaiž, jo viņam nevajag pretstāvētāju,» skaidro Ērika Pulkstene.
Ieraujas sevī
Secināts, ka visvajadzīgākā ir psihologa un jurista palīdzība, ko projektā var saņemt bez maksas. Cilvēki meklē iespēju atrisināt nesakārtoto, nestabilo attiecību problēmas, jo tās ietekmē bērnus. Speciālisti palīdz sakārtot dokumentus uzturlīdzekļu pieprasīšanai, paternitātes atzīšanai.
Ģimenes cieš no ilgstoša bezdarba sekām, nabadzības, alkoholisma, fiziskas un emocionālas vardarbības, depresijas. Bērnu psiholoģe Līga Lepse strādā ar tiem, kam skolās nav šāda speciālista. Viņa nosauc svarīgākās problēmas – sociālā riska ģimenēs bērniem ir zems pašvērtējums, nesekmība, viņus atstumj pārējie, rodas nepatika pret mācībām, stundu kavēšana, klaiņošana. Šie bērni ir ierāvušies sevī, nelaimīgi, mēdz būt agresīvi pret citiem, jo paši izjutuši vardarbību.
Atklāt kodolu
«Mācību iestādēs atpazīst bērnus, kuri skolā gaida vienīgi pusdienu starpbrīdi, jo vienmēr jūtas izsalkuši. Viņi raizējas, vai vecāki nebūs piedzērušies, vai neskandalēs, vai vispār būs mājās, vai naktī varēs izgulēties un nākamajā rītā aiziet uz skolu. Bērnam nav, kur nomazgāties, apģērbs ir netīrs, viņš smird, tāpēc citi vairās sēdēt blakus solā,» situāciju raksturo Līga Lepse.
Savukārt projektā rīkotajās nometnēs šie bērni atklājas ļoti sportiski, patstāvīgi, viņiem ir sava izdzīvošanas stratēģija, astoņus gadus veca meitenīte atbildīgi pieskata mazākos bērnus. Viņus viss interesē, labprāt piedalās nodarbībās, ir izslāpuši pēc labvēlīgas attieksmes.
Psihologam jācenšas atklāt, cik lielā mērā ir traumēts mazā cilvēka personības kodols. Speciālistiem sadarbojoties, ģimenēm un bērniem var palīdzēt, pārliecināta Līga Lepse. Viņa gan atzīst, ka Bauskas novada teritorija ir pārāk liela šādam projektam, pat divos pagastos darba būtu pietiekami.
Izvārīt putru
Projekta vadītāja Irēna Kalniņa uzteic sociālās rehabilitētājas Līgas Skudras veikumu. Klientu ģimenes Līga apmeklē regulāri, un ik reizi tur paliek vairākas stundas, ierādot un palīdzot apgūt dažādas sadzīvē nepieciešamas iemaņas.
«Nereti atklājas pavisam cita aina, nekā stāstījusi mamma. Nevienam nepatīk pamācības, tāpēc kopā gatavojam ēdienu no tā, kas mājās ir. Ierādu, kā no putraimiem un kartupeļiem izvārīt garšīgu putru, stāstu, ka auzu pārslas ir ļoti noderīgas, ka ir vēl arī griķi, rīsi, nevis tikai makaroni. Uzkopjam dzīvesvietu, runājamies par higiēnu, veselību, arī par kontracepciju, motivēju apmeklēt mediķus. Cenšos palīdzēt saprast, kā labāk izlietot ģimenes rīcībā esošos pieticīgos līdzekļus. Skaidroju arī šķietami pašsaprotamo, ka bērniem jāgatavo un jādod ēst vairākas reizes dienā,» stāsta Līga. Sociālās rehabilitētājas profesiju viņa ieguvusi Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā.
Risināt kopā
Noturīga sadarbība projekta speciālistēm izveidojusies ar sociālajām darbiniecēm pagastos – Inesi Kalniņu Ceraukstē, Sarmīti Ļekūni Brunavā, Dainu Jurēvicu Mežotnē, Olgu Pavloviču Gailīšos, Daci Štālu Vecsaulē. Lai projekta dalībnieki varētu atbraukt uz Bausku, sabiedriskā transporta biļeti atmaksā no projekta līdzekļiem, speciālistes izbrauc arī uz pagastiem un vada nodarbības uz vietas.
Irēna Kalniņa stāsta par jaunumiem projektā. Sameklēti mentori, seši jaunieši, kuri kļūst par draugiem bērniem, kaut kur kopā aizbrauc, cenšas ieinteresēt mācīties.
Agrāk bijusi vecāku atbalsta grupa, jauna ideja ir ģimeņu grupu konference. Ja ir problēma ar vecākiem vai bērniem, aicina kopā vecvecākus un citus tuviniekus, bāriņtiesas pārstāvjus, pedagogus, psihologu, likumsargu. Ģimene apņemas, ko darīs saviem spēkiem, un pārējie palīdz. Vairākās Eiropas valstīs šī metode darbojas labi, atzīst Irēna Kalniņa.
Ticēt sapņiem
Ierunājamies par gandarījumu. Līga Skudra piemin kādu ģimeni, kur pērn uzrakts neliels zemes gabaliņš pie mājas un izaudzēti kartupeļi, kā arī citi dārzeņi. Mamma pati izaudzējusi stādiņus.
Projekts ir iešūpojis sabiedrību, uzskata Līga Lepse. Daži viņai zināmi cilvēki ziedojuši naudu un pirms Ziemassvētkiem aizveduši produktus vairākām trūcīgām ģimenēm.
Liene Lapsa stāsta par klientu pateicību grāmatiņu, kurā sirsnīgi ieraksti. Kāda ģimene projekta nometnē izgatavojusi krāsainu kartīti ar ierakstu: «Pasaulē ir milzum daudz vietu, bet pati labākā vieta ir tur, kur piedzīvojam priecīgus, jaukus, neaizmirstamus brīžus. Mēs paliksim draugi, kuriem būs kopīgas atmiņas. Ticēsim saviem sapņiem, jo tiem ir laba īpašība – tie piepildās.»
Psiholoģe Ērika Pulkstene citē ebreju rabīna, ārsta un filozofa Maimonīda atziņu: «Žēlsirdībai ir astoņas pakāpes. Augstākā no tām – palīdzēt cilvēkam palīdzēt pašam sev.» Domātājs dzīvojis no 1135. līdz 1204. gadam. Arī pēc gadu tūkstoša šī atziņa ir aktuāla, un šie vārdi varētu būt projekta moto, uzskata Ērika Pulkstene.
UZZIŅAI
No 2011. gada janvāra līdz 2012. gada jūlijam Bauskas novadā īstenots Latvijas un Šveices programmas dotācijas finansēts projekts «Iekļaujoša ģimene, bērnudārzs, skola un sabiedrība». Aktivitātēs iesaistījās un speciālistu pakalpojumus saņēma 319 bērnu un jauniešu.
Bauskas novada pašvaldība un Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija vienojās par sāktā darba turpinājumu projektā «Ģimeņu stiprināšana un atbalsts Bauskas novadā». Sadarbībā ar Bauskas sociālo dienestu 2013. gadā projektā pakalpojumus sniedza mēnesī vidēji 168 bērniem no 57 ģimenēm.
Atbalsta pakalpojumi tika piemēroti individuāli pēc katras ģimenes sociālo problēmu novērtēšanas.
Organizēti izglītojoši un atpūtas pasākumi, bija iespēja sniegt papildu materiālo palīdzību ģimenēm.
SOS bērnu ciematu asociācija 2014. gadā Bauskas novadā īstenoja projektu «Atbalsta pasākumu attīstība sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu ar bērniem iekļaušanai sabiedrībā». To finansiāli atbalsta Eiropas ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmas «NVO fonds» apakšprogramma.
