Traģiski sācies gads uz Latvijas autoceļiem. Pirmajās janvāra dienās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 17 cilvēki.
Prese, radio un televīzija aicina pievērst uzmanību drošai braukšanai ziemā. To dara arī «Bauskas Dzīve», tiekoties ar vairākiem mūspuses autoapmācības instruktoriem, uzzinot viņu viedokli par traģisko situāciju uz ceļiem un ieteikumus drošai stūrēšanai ziemā.
«Braucu lēni»
Dzirdot par daudziem letāliem gadījumiem uz ceļa, rodas jautājums – kurš vainīgs? Sabiedrība vaino galvenokārt sliktos ceļus, netīrītās brauktuves un melno ledu. Daļa autovadītāju apgalvo: «Es protu stūrēt, ar mani nekas nenotiks, es braucu lēni.» Viens šāds «braucu lēni» pirms pāris dienām bija dzirdams LNT raidījumā «Degpunktā», kur kāda sieviete stāstīja: «Es nebraucu ātri, ātrums bija aptuveni 80 kilometru stundā.» Vai tas ir lēni?
No rīta vērojama temperatūras maiņa, veidojas apledojums, ceļa uzturētāji vietām nav paspējuši atbrīvot brauktuvi no sniega, gan līst, gan puteņo. Vai, zinot to, ka ir ziema un ceļš ir apledojis, braukt ar 80 kilometriem stundā ir lēni? Nedomāju vis! Rodas priekšstats, ka ziema Latvijā katru gadu ir kaut kas jauns un pārsteidz nesagatavotus.
Gājējiem arī, šķiet, ir problēmas ar ceļa satiksmes izprašanu. Auto, pārvietojoties ar ātrumu 90 km/h, veic aptuveni 25 metrus sekundē. No šāda attāluma vadītājs neapgaismotā vietā neredz cilvēku bez atstarojošā elementa. Rezultāts? Gājējs tiek notriekts, viņu pat īsti nepamanot. Palīdzēt var tikai atstarotājs vai atstarojošā veste. Līdzīga situācija ir pie pārejām. Ar ātrumu 50 km/h auto veic aptuveni 14 metrus sekundē. Šķiet, daudzi gājēji, kuri ne reizi nav sēdušies pie stūres, nesaprot, ka uz knipja sitienu auto neapstājas. Gājēj, pirms šķērso pāreju, nesteidzies, pārliecinies, vai auto ir apstājies!
Vaino pārgalvīgumu
Autoapmācības instruktori Aigars Bubinskis un Imants Geiba jau daudzus gadus māca jaunos šoferus. Lielo bojāgājušo skaitu uz Latvijas autoceļiem viņi raksturo vienā vārdā – pārgalvība. «Cilvēki, domājiet! Ne pirmo gadu ir ziema. Par drošu braukšanu neko jaunu nepateikšu. Viss simtiem reižu teikts un plašsaziņas līdzekļos atspoguļots, bet vai tad ieklausās?» tā I. Geiba.
Instruktors uzskata, ka problēma ir cilvēku domāšanā. Dzīvība tiek vērtēta pārāk zemu, ikvienam liekas, ka ar viņu nekas nevar notikt. Arī A. Bubinskis ir pārliecināts, ka lielākā nelaime ir pārdrošība, nevis sliktie ceļi: «Brauktuves tādas bijušas vienmēr, nav bijis citādāk. Bet tomēr allaž cilvēki ir neizpratnē par to, kā ziemā braukt.» Instruktors uzskata, ka informācijas par to, kā rīkoties uz ceļiem ziemas apstākļos, ir pietiekami daudz, bet no tā nav nekādas jēgas, ja šoferis grib braukt tā, kā to ir darījis līdz šim – neatbilstīgi ziemai. Jānovērtē ceļa segums, jābūt drošai distancei, atbilstīgām riepām, automobilis tehniski jāsagatavo ziemai, laikus jānovērtē ikviena situācija. Ziemas apstākļi ir riskanti, un tie adekvāti autovadītājiem jānovērtē.
Eksāmens uz ledus
Kārtojot autovadītāja eksāmenu vasarā un iegūstot apliecību, braukšana ziemas apstākļos daudziem ir sveša. Ne reizi neatrodoties uz slidotavas ar četriem riteņiem, nerodas priekšstats, ka mašīna bremzējot var neapstāties. Lai autovadītājus labāk sagatavotu sniegotajiem ceļiem, vajadzētu ieviest papildu mācību stundas braukšanai ziemā tiem, kuri eksāmenu kārto pavasarī, vasarā vai rudenī.
Skandināvijā, kur ziemas sezona ilgst lielāko gada daļu, šāda sistēma darbojas. Redzot, kāda situācija valda uz Latvijas autoceļiem, un apzinoties, ka ik gadu ziema autovadītājus pārsteidz nesagatavotus, šādas sistēmas ieviešana situāciju noteikti uzlabotu, uzskata autoapmācības instruktori.
«Autovadītājiem, kuri mācību laikā nav braukuši ziemas apstākļos, tādos nonākot, ir ne tikai teorētiski jāzina, kā rīkoties, jābūt arī praktiskai pieredzei, kas gūta instruktora vadībā,» teic A. Bubinskis.
Rīgā autovadītājiem ir iespēja apgūt «Drošu braukšanu ziemā» sporta kompleksa «333» autotrasē. Profesionālu instruktoru vadībā te iespējams apgūt auto savaldīšanas mākslu. Protams, uz ceļa var veidoties krietni citādākas situācijas, tomēr auto savaldīšanas iemaņas noder.
I. Geiba joko, ka Bauskā šādas trases ir izveidotas lielveikala «Rimi» laukumā un Ziedoņu poligonā. «Ja Bauskas novadā būtu speciāla trase, kurā varētu ar spēkratiem no sirds izālēties, daļa agresivitātes un vēlme panēsāties pa ceļiem paliktu poligonos, nevis ielās,» iesaka I. Geiba.
Papildināta rokasgrāmata
Klajā nācis autovadītāja rokasgrāmatas «Mācies braukt droši» atkārtots izdevums. Tajā analizētas gan ikdienišķas satiksmes situācijas, gan paaugstināta riska gadījumi, sniegti padomi to paredzēšanai un novēršanai. Grāmatā atrodami arī noderīgi ieteikumi drošai, ekonomiskai, vidi, automobili un vadītāju saudzējošai braukšanai. A. Bubinskis domā, ka grāmata palīdz gūt priekšstatu par to, kā rīkoties bīstamās situācijās, kādu lēmumu pieņemt. «Ir grāmatas, kas palīdz atteikties no smēķēšanas, šis izdevums varētu palīdzēt atmest pārgalvīgumu uz ceļa,» tā instruktors.
I. Geiba uzskata, ka izdevuma saturs ir ļoti lietderīgs, praktiski izmantojams: «Iesaku šo grāma-
tu iegādāties katram autovadītājam.»
UZZIŅAI
Bremzēšanas ceļš sausā laikā, labas ziemas riepas, auto ar ABS sistēmu:
ātrums 50 km/h = 12 m (bremzēšanas ceļš) + reakcijas laiks 14 m/s;
ātrums 90 km/h = 24 m (bremzēšanas ceļš) + reakcijas laiks 25 m/s.
Bremzēšanas ceļš ziemā, pieblietēts sniegs, labas ziemas riepas, auto ar ABS sistēmu:
ātrums 50 km/h = 24 m (bremzēšanas ceļš) + reakcijas laiks 14 m/s;
ātrums 90 km/h = 65 m (bremzēšanas ceļš) + reakcijas laiks 25 m/s.
Uz ceļa seguma, kas klāts ar tikko nosnigušu sniegu, žļurgu vai ledu, bremzēšanas ceļa garumu droši var reizināt ar divi.
Avots: LTV raidījums «Zebra».
