Sākoties periodam, kad apkārtējie arvien vairāk slimo ar gripu, noteikti aug pieprasījums pēc ķiplokiem. Tiem jau izsenis piedēvētas gan ārstnieciskas, gan dažkārt arī maģiskas īpašības, piemēram, spēja aizbiedēt vampīrus.
Vairākus gadsimtus
Ķiploki (‘Allium sativum’) ir daudzgadīgi sīpolu dzimtas augi, taču kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi. Tie tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi, radniecīgi sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Augam ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no tā izmanto daļu, kas aug zem zemes, – ķiploka sīpolu. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka kultivēt 12. – 15. gadsimtā.
Ķiploki izaug 20 – 100 centimetrus augsti. Zem zemes atrodas sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes attīstās vidēji 20 – 30 centimetrus garas. Pēc sīpola izaugšanas tās atmirst. Vienam augam ir no astoņām līdz divpadsmit lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes – stobrveida.
Ķiploka labās īpašības dažādu slimību gadījumā tiek izmantotas jau izsenis, tautas medicīnā kā ārstniecisku līdzekli to lieto gadsimtiem. Ķiplokus izmanto gan nepārstrādātus, gan ceptus, vārītus un marinētus pievieno visdažādākajiem ēdieniem.
Pamatā ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs vielas nodrošina ne tikai auga raksturīgo smaržu, bet arī tā iedarbību uz organismu. Ķiploks ir lielisks mangāna, B6 un C vitamīna un selēna avots.
Der gandrīz visam
Regulāra ķiploku lietošana uzturā pozitīvi ietekmē paaugstinātu asinsspiedienu, to pazeminot. Sarūk holesterīna līmenis asinīs, intensīvāk noris slāpekļa oksīda veidošanās asinsvados, kā dēļ tie atslābst un paplašinās. Tiek uzskatīts, ka ķiploki palīdz aizkavēt atero-sklerozes un citu sirds un asinsvadu slimību attīstību, kā arī samazina infarkta risku. Ķiplokos ietilpstošais selēns pasargā ne tikai no sirds slimībām, bet arī nodrošina aizsardzību pret audzējiem un smago metālu kaitīgo iedarbību uz veselību.
Nav gluži mīts, ka ķiploki jālieto vīrusu un gripas izplatības laikā, jo tajos esošās vielas ievērojami mazina iekaisumu, spēj mazināt sāpes un iekaisumu artrīta gadījumā.
Ķiploku antibakteriālo un pretvīrusu darbību nodrošina sēru saturošais savienojums allicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Pētījumos atklāts, ka ķiploki satur vielas, kas ir aktīvas pret ādas audzējiem, tie palīdz pasargāt organismu no bojājumiem, kas rodas cukura diabēta slimniekiem, samazināt ķermeņa masu.
Veselīgas ir ne tikai ķiploku galviņas, bet vasarā arī zaļās lapas, kuras var pievienot salātiem un citiem ēdieniem. Tikpat veselīgi ir lakši jeb savvaļas ķiploki, kas gan brīvā dabā ir aizsargājami. Tomēr tie labprāt aug arī dārzā, tiem patīk daļēji noēnotas vietas. Lapas atgādina maijpuķīšu lapas. Lakši smaržo un garšo pēc ķiplokiem, tikai ir maigāki, tāpēc lapas droši var ēst svaigas, pievienojot salātiem, zupām un citiem ēdieniem.
Augs nav zāles
Ķiploki netiek uzskatīti par īpaši alerģiskiem, taču tas nenozīmē, ka tos vajadzētu ēst bez sāta. Notiesājot tos lielā daudzumā, var rasties gļotādas kairinājums, piemēram, kuņģī. Nevajadzētu paļauties uz to, ka ķiploku lietošana uzturā paglābs no visām saslimšanām. Lai gan veselīgs produkts, tās tomēr nav zāles.
Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka paaugstinātas saslimstības ar gripu laikā ikvienam jāstiprina imunitāte, ievērojot vienkāršus ikdienas profilakses pasākumus – pietiekami daudz uzturā lietot šķidrumu, piemēram, zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas, skābpiena produktus, iekļaut ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktu, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību, tostarp kāpostus, ķiplokus, citrusaugļus, dzērvenes, brūklenes, medu un ingveru. Vajadzētu ģērbties piemēroti laikapstākļiem, censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku – masu pasākumus slēgtās telpās, sabiedrisko transportu, vēdināt telpas un mitrināt gaisu, bieži uzkopt, izmantojot sadzīves mazgāšanas līdzekļus, rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā.
Veselīgi un garšīgi
Antra Zeiliņa kā mājražotāja ar ķiploku audzēšanu nodarbojas trīs gadus, bet piemājas dārziņā tie tiek dēstīti jau 20 gadu. Viņai pašai ķiploki garšo ļoti, un arī bērnībā tos no ēdiena ārā neesot lasījusi.
Ķiplokus Antra sākusi audzēt, jo pirms trijiem gadiem šī niša bijusi brīva, un arī tagad Latvijā ķiploku audzēšana esot aktuāla. «Pašiem mums ķiploki garšo, tāpēc izvēloties, ko audzēt, īpaši nebija šaubu,» atzīst A. Zeiliņa. Tiesa gan, pērn ziemas ķiploku raža nav izdevusies, jo daļa stādījumu cietuši kailsala ietekmē, bet novāktie bijuši derīgi vien pārstrādei, jo izauguši sīki.
Audzētāja savu produkciju pircējiem piedāvā iegādāties gan svaigā, gan pārstrādātā veidā, cenšoties iepriecināt ar dažādiem ķiploku produktiem. «Visvairāk cilvēkus uzrunā mans sortiments, noformējums, ir interese to nogaršot. Pievienotā vērtība ir pārstrādāt ķiplokus, nevis vienkārši audzēt un tirgot.»
Antra gan atzīst – ja produkts tiek karsēts, tas daļēji zaudē savu vērtību. Vairāk produkcija tiekot piedāvāta kā garšīga piedeva. Savukārt kā svaigā ķiploka priekšrocības mājražotāja min tam piemītošās dziednieciskās spējas. «Tas satur sēra savienojumus, no kura visspēcīgākais ir allicīns, vitamīnus, minerālvielas. Uzlabo holesterīna līmeni organismā, ir labvēlīgs asinsritei un palīdz pretoties vīrusiem.»
PIEREDZE
Iveta, 45 gadi:
– Mūsu ģimenē ķiploki ir ļoti iecienīti. Es ticu to labvēlīgajai ietekmei uz cilvēka imunitāti. Tiesa gan, nevar izārstēt gripu vai saķertu vīrusu, ja tajā dienā, kad saslimst, sāk ēst ķiplokus. Tie jāēd visu gadu, lai nemaz nesaslimtu. Turklāt svarīgi ne jau tikai ķiploki, ēdienam kopumā jābūt sabalansētam. To, vai ķiploki palīdz atvairīt konkrētas kaites, piemēram, uzlabo asinsriti un sirdsdarbību, lai vērtē zinātnieki! Domāju, nav mūsu spēkos pašiem noteikt, kāpēc viens cilvēks ir veselīgāks, bet cits slimo bieži. Nedomāju, ka var apgalvot – veselīgajam vienīgais pluss ir tas, ka viņš daudz ēd ķiplokus.
Mēs parasti ķiplokus vairāk sākam ēst rudenī, kad novākta to raža, un lietojam uzturā līdz pavasarim. Vasarā tos ēdam mazāk – izmantojot kā piedevu gaļas marinēšanai, nevis svaigā veidā. Paveicies, ka ģimenē ķiploki garšo visiem. Vecākie bērni tos ēd dažādos veidos, mazajam iecienīta ķiploku un krējuma mērcīte ar grauzdiņiem.
Kad meitiņa vēl bija maza, kāru pie gultiņas ķiploku krelles. Tas bieži vien ieteikts kā viens no veidiem, lai pasargātu zīdaiņus no saslimšanas ar gripu. Ar gripu viņa nesaslima, bet, vai tas bija ķiploku virtenes dēļ, to neviens nekad nepateiks. Nav jau grūti tās daiviņu krellītes uzvērt – ja nu tomēr kaut nedaudz palīdz.
Vladimirs, 38 gadi:
– Es visādiem pesteļiem neticu. Vienu gadu draudzenes iespaidā jau no rudens sāku uzturā daudz lietot ķiplokus un tieši tajā gadā diezgan smagi saslimu ar gripu. Domāju, ķiploku veselīgā iedarbība ir krietni vien pārspīlēta. Senos laikos, kad medicīna vēl nebija attīstījusies, bija jālieto dabas veltes, jo nebija citu variantu. Mūsdienās var atrast labākus veidus, kā savu organismu aizsargāt pret saslimšanu. Pirmkārt, ir iespēja pret gripu vakcinēties, ko es katru gadu izmantoju. Aptiekās pieejami atbilstīgi vitamīnu kompleksi organisma stiprināšanai.
