Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kas no 13. līdz 15. februārim risinājās Vecumnieku novadā, bija labs treniņš plašu kultūras sarīkojumu organizēšanā, atzīst amatpersonas un brīvprātīgie palīgi.
Masku tradīciju festivāla organizēšanā piedalījās pašvaldības darbinieki, kā arī 20 brīvprātīgie no Vecumnieku novada, Rīgas, Olaines, Ķekavas.
Pateicas brīvprātīgajiem
Stāsta Vecumnieku tautas nama vadītāja Agrita Laudurga: «Ļoti lielu atsaucību saņēmām no biedrības «Jaunatne smaidam» un tās līdera Renāra Manuilova, kurš motivēja pagastu jauniešus piedalīties brīvprātīgajā darbā. Renārs pats bija festivāla dalībnieks, jo darbojas Bārbeles folkloras kopā. Brīvprātīgie palīgi trīs dienas bija folkloras kopu pavadoņi, gidi un draugi no agra rīta līdz vakaram. Ar lietuviešu folk-loristiem pavadoņi sarunājās krievu valodā un lietuviski. Kaimiņzemes valodu labi prot daudzi novadnieki, arī Vecumnieku tautas nama jaunā mākslinieciskās daļas vadītāja Vita Vēvere, kura ir festivāla emblēmas autore un izgatavotāja.»
Jauniešu brīvprātīgā darba lomu akcentēja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, 15. februāra vakarā tautas namā uzrunājot folkloristus, ekspertus un sarīkojuma apmeklētājus. Katrs brīvprātīgais saņēma domes atzinības rakstu un Vitas Vēveres darināto festivāla emblēmu – piespraudi maskas veidolā. Pašvaldības pārstāvis īpašu pateicību veltīja brīvprātīgajām palīdzēm Madarai Alainei un Dagmārai Rusmanei. Viņas ir A. Laudurgas studiju biedrenes Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā. Madara un Dagmāra festivāla dienās dalībniekus sagaidīja tautas namā un citās norišu vietās, atbildēja uz viņu jautājumiem. Vecumnieku novadā jaunietes ir pirmo reizi. Abām ir nopietna brīvprātīgā darba pieredze dažādos mākslas un mūzikas festivālos Rīgā.
Naktsmājas skolā
Jānis Kovals bija Starptautiskā 16. masku tradīciju festivāla patrons un galvenais koordinators sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību – festivāla rīkotāju. Viņa kompetencē bija visu praktisko lietu kārtošana – dalībnieku izmitināšana, ēdināšana, transports, komunikācija. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Jānis Kovals uzsver: «Visu folkloras kopu dalībnieki bija ieradušies ar saviem autobusiem. Pašvaldībai nevajadzēja piedāvāt transportu. Festivāla dienās tika izmantots viens domes mazais autobuss. Dalībnieki nakšņoja Vecumnieku vidusskolā, tur viņi arī ēda pusdienas. Par naktsmītni un ēdināšanu folkloristi maksāja paši, izņemot mazos bērnus no Latgales un brīvprātīgos darbiniekus, kuru ēdināšanu apmaksāja pašvaldība. Folkloras ekspertiem un ārvalstu viesiem naktsmītnes piedāvāja novada viesu māju saimnieki.»
Festivāla kopējais finansējums bija nedaudz vairāk kā 11 tūkstoši eiro. No tiem 4300 eiro piešķīra Valsts kultūrkapitāla fonds, 2800 eiro – Vecumnieku novada dome, aptuveni 6000 eiro bija dalībnieku līdzfinansējums. Jānis Kovals par festivāla īpašajiem ieguvumiem uzskata Vecumnieku novada minēšanu pozitīvā kontekstā un vietējo iedzīvotāju izglītošanu tautas tradicionālajā kultūrā.
Aizrautīgie bārbelieši
Vecumnieku tautas nama senioru deju kopas «Ozols» dalībniece, pensionēta bibliotekāre Jana Avota masku tradīciju festivālu pielīdzina Dziesmu svētkiem. Viņa priecājas, ka tas noticis Vecumniekos. Kopā ar kaimiņieni un viņas mazajiem bērniem Jana apmeklēja folkloras kopu prezentācijas vakaru tautas namā un atzinīgi novērtēja programmas daudzveidību. Viņai ļoti patika skolēnu zīmējumu izstāde un Vecumnieku novada pagastu meistaru veidotās masku figūras.
Pirmo reizi starptautiskajā festivālā piedalījās Artūrs Zentelis. Pērn viņš absolvēja Valles vidusskolu. Bārbelieša Renāra Manuilova iespaidots, pieteicies Iritas Vimbas vadītajā Bārbeles folkloras kopā. Tajā darbojas bērni, jaunieši, vidēja vecuma ļaudis un seniori. Artūrs ir aizrāvies ar tautas tradīciju izzināšanu. Pirms Bārbeles folkloras kopas uzstāšanās Vecumnieku iedzīvotājas Mārītes Vītolas pagalmā čigānzēna tēlu puisim palīdzēja veidot kopas dalībniece Monika Ozoliņa. Savu mazo meitu Annu viņa jau bija sapucējusi. Meitenīte vēroja, kā mamma Artūram uzzīmē amizantas ūsiņas un ietonē acis. Monika paguva izstāstīt, ka Bārbelē ir jau 27 folkloristi un 4. maijā kopa svinēs divu gadu darbības jubileju.
Bārbeles tautas namā katru nedēļu notiek atsevišķi mēģinājumi bērniem, puišiem un visai folkloristu grupai. Jaunekļi mācās karavīru dziesmas, kas ļauj iepazīt folk-loras dažādību un nopietni izturēties pret tautas mantojumu.
Pēta dārgumu krātuvi
Bārbeles folkloras kopas vadītāja un Latvijas Folkloras biedrības dalībniece Irita Vimba ir viena no masku tradīciju festivāla organizētājām. Viņa skaidro: «Festivālu priekšrocība ir iespēja vienkopus parādīt visas latviešu gadskārtu rituālu masku grupas. Brīvdabas uzvedumā, ko rādījām publikai, bijām Mārtiņa bērni. Citas kopas atainoja budēļus, čigānus, ķekatas, vecīšus, jokdarus. Masku pasaule ir kā dārgumu krātuve. Starptautiskajos festivālos, kas ik gadu notiek Latvijā, parādās aizvien lielāka tradīciju daudzveidība, jo katra folkloras kopa pēta sava novada mantojumu. Folkloristu virsuzdevums ir tautas tradīciju padziļināta apguve un interpretācija. Folklora ir ļoti nopietna un aizraujoša brīvā laika nodarbe.»
Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs etnomuzikologs Andris Kapusts vēl nezina, kurā Latvijas reģionā nākamgad notiks masku tradīciju festivāls. Parasti pilsētas un novadi, kuros festivāli jau bijuši, tos atkal vēlas organizēt, bet visiem reģioniem tomēr esot jānodrošina līdzvērtīgas iespējas. Par to, kur rīkot festivālus, lemj Latvijas Folkloras biedrība, sazinoties ar pašvaldībām.
