Ar baltu skaudību noskatāmies uz ārzemju pensionāriem, kuri kuplā skaitā aplūko mūsu zemes skaistākās vietas. Sevišķi daudz viņu var sastapt Rundāles pilī. Acīmredzot cilvēkiem ir iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un vēl apciemot kaimiņu valstis. Bet ko mēs? Dzīvojam uz nabadzības robežas un aizbraukt kādā ekskursijā varam tikai ar Rundāles novada domes palīdzību.
Mūsu pensionāru apvienības biedri 20. jūnijā pavadīja patīkamiem pārsteigumiem pilnu dienu Rīgas Botāniskajā un Zooloģiskajā dārzā. Mājās braucām priecīgi un pateicīgi savai pašvaldībai. Botāniskajā dārzā tauriņu kolekcija bija brīnumaina, tāpat kā augu un puķu daudzveidība un krāšņums. Priecēja pozitīvās pārmaiņas Zooloģiskajā dārzā. Lai kliedētu mūsu nomākto garastāvokli par nākotnes izredzēm pensiju pārrēķināšanā, mūs pavadīja skolotāja Līga Bajāre. Ar dziesmām un asprātīgām vārdu spēlēm viņa spēja aizraut visus ekskursijas dalībniekus, par ko esam ļoti pateicīgi.
Domājam, ka ar savu ilggadējo un lauku cilvēku smago darbu esam nopelnījuši vismaz cienījamas vecumdienas, taču mūs atbalsta un līdzi jūt vienīgi pašvaldība, kuras iespējas sniegt materiālu palīdzību ir stipri ierobežotas. Joprojām saņemam pensijas, kas daudziem ir tālu līdz iztikas minimumam. Visvairāk sāp valdības necienīgā attieksme pret darba veterāniem un solījumi, kuriem netic paši solītāji. Lai paustu savu protestu pret valdības attieksmi, esam savākuši vairāk nekā 300 parakstu. Tas pagaidām ir vienīgais, ko varam darīt. Esam gatavi palīdzēt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai «lasīt no kokiem lapas», lai sagādātu nepieciešamo naudu pensiju pārrēķināšanai. Žēl, ka paēdušais nekad nesapratīs izsalkušo. Mūsu valstī tā jau kļuvusi par ikdienišķu parādību.
