Atverot 2010. gada 14. jūlija «Bauskas Dzīvi», sapratu, ka pagājušajos skolēnu Dziesmu un deju svētkos nekārtības un problēmas bija tieši tādas pašas kā šogad, arī saistībā ar bērnu pārslodzi un veselību. Iepriekš tikai Bauskas novada kolektīviem nojuka iešana gājienā, šoreiz pārmaiņas pēc – Vecumniekiem, Rundālei un citiem Latvijā. Skaidrs, ka gājiens nebija jāatceļ, sasirgušajiem tajā nebūtu jāpiedalās, tad māžošanās un haoss izpaliktu. Daži gan bilda, ka neoficiālā soļošana Rīgas ielās bijusi neredzēti patiesa un emocionāla. Un ņemšanās ap ministres Mārītes Seiles demisiju ir īsts rasols, kas tāpat neko nemaina.
Bērnu un jauniešu veselības problēmas, kuras tik asi parādījās koncertos Mežaparka estrādē, prasa vērību. Kā izteicās kolēģis, – nocēla bērnu no datora un nostādīja uz vairākām stundām Mežaparkā, to fiziski nenorūdīts nespēj izturēt. Dažu vecāku brēcieni pēc kokakolas un čipsiem apliecina, ka bērni tiek radināti pie neveselīgas maltītes un mazkustīga dzīvesveida. Tāds nu ir rezultāts. Savu paveica arī uztraukums, neēšana, kas raksturīga pusaudzēm. Tomēr tā nav infekcijas slimība, kuras dēļ gājiens jāatceļ.
Un otrs aspekts. Ar šiem svētkiem visi nopelnīja, izņemot bērnus. Bērni un jaunieši ir tie talantīgie mākslinieki bez honorāriem, kas daudziem papildināja budžetu, pretim saņemot sliktus sadzīves apstākļus un līdzdodamās maltītes reizēs švaku ēdienu. Protams, dalība Dziesmu un deju svētkos sniedz jauniešiem daudz ko tādu, kas ar naudu nav ne izmērāms, ne aizstājams, tomēr bērnu vecāki ir tiesīgi prasīt normālu sadzīvi nedēļas laikā galvaspilsētā.
Šīs pārdomas man nekādi nenomāc burvīgo svētku koncertu radīto māksliniecisko un emocionālo baudījumu. Personīgi apmeklēju Lielajā ģildē skolēnu simfonisko orķestru koncertu un «Daugavas» stadionā deju lieluzvedumu. Apbrīnojami! Paldies bērniem, jauniešiem un viņu skolotājiem – svētku galvenajiem varoņiem!
