Lielupes ūdeņi tek pār oļiem,
Putni alksnājos notis kar,
Un es, tāpat kā vakar,
Nolikos diendusā saldā
Lielupes krastā, zaļajā pļavā
Balto margrietu šūpās.
Tu ar steidzīgiem soļiem
Nāci gar Lielupes malu,
Liki celties un posties,
Jo visur rosība valda.
Es no diendusas trūkos,
Bij’ atpūta īsa, bet salda
Balto margrietu šūpās.
Lēni iestājās klusums,
Viss ietīts vakara krēslā,
Jo saule atvadās pakar
Blāzmotu vainagu kļavā.
Un Tu, tāpat kā saule,
Balto margrietu vainagu pakar
Blāzmotā vakarā vecajā kļavā,
Tik vējš aiznes to Lielupes malā.
