Vai pašvaldībai jāfinansē vidusskolas saglabāšana, ja 10. klasē nākamgad nebūs ministrijas prasītā minimālā 12 skolēnu skaita?
Jāvērtē visi aspekti
Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:
Vecumnieku novada vispārējā politika ir tāda – kamēr būs bērni, kas gribēs mācīties, tikmēr izglītības ie-stādes būs. Tas attiecas arī uz vidusskolām. Nākamajos gados gaidāms bērnu skaita pieaugums. Kopā ar skolu direktoriem un deputātiem izglītības un kultūras komitejā esam vienojušies, ka pagaidām minimālais skaits ir astoņi skolēni klasē. Pašreizējā kārtība ļauj pašvaldībai līdzfinansēt trūkstošo līdzekļu daļu, tāpēc izmaiņas skolu tīklā neplānojam.
Vērtējam visus ieguvumus un zaudējumus, lai lēmums būtu izsvērts no visiem aspektiem, ne tikai no skolēnu skaita klasē. Kādas vidusskolas pārveide par pamatskolu radīs papildu izdevumus skolēnu pārvadājumiem, kas jau pašlaik pašvaldībai maksā apmēram 183 tūkstošus eiro gadā. Daļa skolēnu dosies uz mācībām citos novados, kas atkal radīs papildu izdevumus novadam, bet pašu izglītības iestāžu uzturēšanas tēriņi nesamazināsies.
Tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, katru reizi normatīvo aktu projektos ir būtiskas izmaiņas, kas neļauj plānot izglītības iestāžu tālāku attīstību. Tāpēc pirms jaunas novada izglītības stratēģijas izstrādāšanas ir vērts sagaidīt no IZM apstiprinājumu valstiski plānotajām izmaiņām skolēnu uzņemšanas kritērijos un kārtībā.
Jāsaņemas noturēt
ELITA BORKOVSKA, UZVARAS VIDUSSKOLAS DIREKTORE:
Šogad 10. klasē mācības sāks 12 sko-lēni, tas atbilst noteiktajam au-
dzēkņu skaita minimumam. 11. un 12. klasē skolēnu skaits ir mazāks, bet arī tas atbilst noteikumiem, kādi bija spēkā, kad šie jaunieši sāka mācīties vidusskolā. Manuprāt, tā būtu ļoti nekorekta rīcība, ja tagad viņiem pēkšņi paziņotu, ka nepietiekama skolēnu skaita dēļ vidusskolas zinības viņiem jāiegūst citur. Šāda neziņa un nosacījumu nemitīga maiņa rada stresu vecākos, audzēkņos. Nenoteiktības dēļ, iespējams, mēs arī dažus skolēnus zaudējam.
Tiesa, nākampavasar 9. klasi absolvēs maz bērnu. No viņiem vien 10. klasi komplektēt mēs nespēsim. Taču pēc tam ir klases ar 18, pat
19 skolēniem. Nedomāju, ka vajag tik strikti ievērot skaitli «12». Ir jāsagaida jaunais pedagogu algu apmaksas modelis. Tas dos daudz lielāku brīvību izglītības iestādēm. Var jau uz visu skatīties birokrātiski un uzreiz vidusskolu likvidēt. Ja atkal nāksies atjaunot, tas būs vēl dārgāk. Pašvaldībai būtu vēlams meklēt iespējas pārciest skolēnu skaita kritumu, «noturēt» vidusskolas arī laukos. Ir jāsaprot, ka vidusskolēni ir īpašas gaisotnes radītāji skolā, ciemā. Viņi daudziem jaunāko klašu audzēkņiem kalpo par paraugu, vidusskolēni veido ciema sadzīvi, ir kultūras dzīves balsts.
Vidusskolai jābūt
ANTRA ČERĻENOKA, 10. klases skolēna mamma:
Mans bērns Pilsrundāles vidusskolā mācās no 5. klases, kopš pārnāca uz vidusskolu no Svitenes skolas. Šogad pēc pamatskolas absolvēšanas viņš nolēma turpināt izglītoties turpat, jo tā ir tuvākā vidusskola mājām, kas atrodas Svitenes pagastā, un pašvaldība nodrošina bezmaksas transportu uz skolu. Lai nokļūtu uz mācību iestādi un atpakaļ, bērns nepārgurst, nav jādod līdzi ceļa nauda.
Bērns absolvējis arī Mūzikas skolu Bauskā. Atceros, ka braukšana uz nodarbībām pa Svitenes slikto ceļu sagādāja grūtības kā man, tā dēlam. Ir ģimenes, kuras nevar izvadāt savus bērnus uz citām skolām. Kur lai tādi bērni paliek? Vidusskolai Rundāles novadā ir jābūt! Turklāt skolai ir augsts līmenis, kvalitatīvi mācībspēki. Manam bērnam, kārtojot eksāmenus lauku skolā, zemākā atzīme bija astoņi, saņemti arī desmitnieki.
Nepareizi būtu aizslēgt skolu ciet, bet nezinu, kā to uzturēt, ja Izglītības un zinātnes ministrija to atteiktos darīt. Pašvaldība jau tagad iegulda ļoti daudz, maksājot stipendijas, nodrošinot bezmaksas transportu un pusdienas.
