Bauskas novada Codes pagastā lepni stāv «Piesaules» – 19. gadsimta 60. gados celts ķieģeļu nams, ko apsaimnieko Dzelzkalēju ģimene. Ja ēka spētu runāt, tā daudz ko pastāstītu.
Dzelzkalēji nama vārdu mantojuši. Saimniecei Gunitai ir nojauta, kāpēc tas tāds: «Mēs visu laiku dzīvojam pie saules – austot tā silda vienu pusi, bet noriet otrā pusē.»
Vēsturisks nams
Pirms daudziem gadiem šeit atradusies Dubes muiža, «Piesaulēs» bijusi kalpu māja. Kara laikā muiža iznīcināta, bet mājas sienu joprojām rotā ložu sadrupināti ķieģeļi. Padomju laikos šeit bijuši kolhoza strādnieku dzīvokļi.
Gunita Dzelzkalēja te ieradusies no Cēsu puses – Liepas pagasta. Pārceļoties uz Bausku, vidzemniece zinājusi, ka pilsētā negrib dzīvot. Gunita strādājusi dārzniecībā, tāpēc bijusi iespēja tikt pie kolhoza dzīvokļa. «Piesaulēs» Dzelzkalēju ģimene ievākusies pirms 32 gadiem, bet īpašumu privatizējusi pirms 17 gadiem. Te esot gluži vai paradīze zemes virsū – miers, klusums un līdz pilsētai viens solis.
Ziemā «Piesaules» apsilda ar malku, taču visas krāsnis nekurina. Pašlaik ēkas viens gals nav apdzīvots, jo dēli ķērušies pie remonta. «Pie mājas ļoti daudz jāstrādā,» atzīst saimniece.
Simts garaušu
Dzelzkalēju ģimene rūpējas par mājas sargu Rembo, nešpetno kaķi, kas pa logu ienāk istabā, paēd un ātri laižas prom, un teju 100 trušiem. Reiz pagalmā ligzdojis stārķis, taču stabs, uz kura uzbūvēta ligzda, nopuvis.
Par trušiem ģimene gādā jau 18 gadus, pirmo garausi uzdāvinājis kaimiņš. Dažkārt kustonīši tiek pārdoti un ģimene iegūst papildu naudu. «Truši daudz neprasa, tomēr par katru ir jārūpējas – jāpotē, vismaz divreiz dienā jāapciemo,» stāsta Gunita. Brīvsolī garaušus nelaižot tāpēc, ka tos nevarētu noķert. Ja kāds drosminieks izbēg, tad pakaļ zem būdām jālien četrrāpus. «Vienu garausi esam iesaukuši par Siāmas trusi, jo tā kažoks ir gandrīz tāds pats kā Siāmas kaķim. Truši sargā teritoriju – ja kaut kas nepatīk, no tiem var dabūt pa pieri,» brīdina saimniece.
Pie mājas iekopts skaists sakņu dārzs. Pārējā zemē pusotra hektāra platībā aug labība, zāle trušiem, vīramātes saulespuķes. Žoga funkcijas pilda bērzu birzs. Līdzās mājai ir dīķītis, kuru dala ar kaimiņiem. Tur ņem ūdeni dārza laistīšanai un padzirda garaušus. Par ūdens trūkumu saime nesūdzas, jo dīķī ietek avotiņš. «Piesaules» izdaiļo koki – priede, egle, bērzi, pīlādzis un liepa.
Bieži zibeņo
Diezgan biežs, bet neaicināts viesis Codes pagastā esot pērkona negaiss. Ik pa laikam zibens sperot pavisam tuvu mājām, tāpēc Dzelzkalēju ģimene kokus pie pašas mājas nestāda. «Reiz iespēra labības laukā, pēc pāris gadiem – stabā, tā, ka šķēpeles vien aizlidoja. Vienu gadu no debesīm krita balta ūdens siena un vērpās zila uguns. Citu reizi laukā visi kartupeļi noslīka, tos vairs tur nestādām,» atminas Gunita.
«Esmu ļoti apmierināta gan ar māju, gan tās atrašanās vietu. Man kā vidzemniecei patīk pauguri, bet nu jau esmu pieradusi pie līdzenuma. Mums ir labas attiecības ar kaimiņiem,» priecājas saimniece.
