Pirms dažām dienām, apmeklējot vairākas izstāžu vietas Rīgā, piedzīvoju divus negaidītus atklājumus.
Divi lieli meistari
Vecrīgas galerijā «Jēkabs» līdz 28. augustam ir atvērta latviešu gleznotāja un akvarelista Kurta Fridrihsona neredzētu darbu ekspozīcija. Savukārt izstāžu zālē «Arsenāls» skatāma 20. gadsimta leģendas, pasaulslavenā Luksemburgā dzimušā fotogrāfa Edvarda Steihena (1879 – 1973) necerēti iespaidīga fotogrāfiju kolekcija. Nebrīnos, ja tā pretendēs uz 2015. gada nozīmīgākās mākslas izstādes godu Latvijā.
Patlaban vislielākā publicitāte ir Latvijas Mākslinieku savienības namā atvērtajai Salvadora Dalī un Pablo Pikaso darbu izstādei. Tajā ir abu dižo meistaru skices, zīmējumi, sīkplastika, etīdes no privātas kolekcijas. Izstāde ir saistoša mākslas zinātniekiem un pētniekiem, bet vienkāršais apmeklētājs, neieraudzījis gaidīto, šķiet vīlies, un pats vien vainīgs! Nevajadzēja «sacerēties», ka visnotaļ pieticīgajā izstāžu telpā, kas neatbilst nekādiem starptautiskiem eksponēšanas standartiem, ieraudzīs Dalī un Pikaso glezniecības šedevrus! Izstādes anotācijā taču ir skaidri norādīts, kas tiek eksponēts.
Vizuāli dimanti
Edvarda Steihena unikālās fotoizstādes atvēršana jūnija nogalē Rīgā bija īpašs notikums fotogrāfiem un žanra pētniekiem. Pieļauju, ka daudzi šai jomai nepiederīgie sāka bažīties, vai izstāde ir adresēta arī viņiem.
Pat nešauboties apgalvoju – jā, noteikti, jo pati guvu pavisam neikdienišķu estētisku baudījumu un pamanīju daudzas paralēles ar Eiropas
20. gadsimta sākuma glezniecību, jutos teju vai aplaimota par perfekto un skatītāju uztverei atviegloto izstādes iekārtojumu. Steihena unikālā kolekcija būs aplūkojama līdz 6. septembrim.
K. Fridrihsona darbu izstādes atklāšana galerijā «Jēkabs» notika visai klusi viņa mākslas cienītāju lokā, stāsta galerijas pārstāvis Jānis Piesis. Divas Latvijā dzīvojošo jaunākās paaudzes, ja vien kāds nemācās mākslas vidusskolā vai augstskolā, Fridrihsona uzvārdu pat nav dzirdējušas, lai gan viņa darbi ir līdzīgi noslīpētiem dimantiem. Lakoniskā un askētiskā vizuālā valodā Fridrihsons konsekventi rāda, ka Latvijas māksla vienmēr ir bijusi Eiropas kultūras daļa. Arī visdrūmākajos padomju okupācijas gados.
Privātas kolekcijas
Galerijas «Jēkabs» pārstāvis Jānis Piesis sarunā ar «Bauskas Dzīvi» uzsver: «Kurta Fridrihsona izstāde ir veidota no privātām kolekcijām, tāpēc vairākums mākslas darbu skatītājiem nav zināmi. Mēs uzmeklējām personas, ar kurām mākslinieks bija saistīts, precīzāk – viņu pēctečus. Izdevās iegādāties brīnišķīgus 50. gadu akvareļus – neticami maigus un graciozus. Par katru ir savs stāsts – intīms un nepubliskojams. Toties latviešu izcelsmes dāma no Zviedrijas, kura savulaik bija nopirkusi dažus Fridrihsona darbus ģimenes kolekcijai, tos nesen atveda uz Latviju, jo bērniem un mazbērniem tie neinteresējot. Tā ir visnotaļ cildināma rīcība.»
J. Piesis parādīja 2010. gadā izdoto grāmatu «Mala. Tā rakstīja Kurts Fridrihsons». Tā ir rakstnieces Gundegas Repšes sakārtotā mākslinieka privātā sarakste ar sievu, viņa izjūtas, zīmējumi Sibīrijas skaudrajā trimdā. Ar niansētu smalkjūtību un pietāti izdevumā ir atlasītas mākslinieka vēstules. Tā ir liecība par padomju laika represijām, kas lasot nerada nomāktību. Kurta Fridrihsona gara spēks un emocionālā inteliģence vēstuļu žanram piešķir jaudīgu garīgo vertikāli.
Jānis Piesis, uzzinājis, ka esam no Bauskas, ierosināja: «Galerija varētu sarīkot jūsu novadnieka Teodora Karašas darbu izstādi. Mūsu krājumā ir gana daudz labu gleznu, zinu, ka tādas pieder dažiem kolēģiem, kuri kolekcionē latviešu glezniecību. Arī Pētera Ruņģa un Bauskas mākslinieka Lingas gleznas mums ir.»
UZZIŅAI
Kurts Fridrihsons (1911 – 1991) bija Latvijā un Eiropas augstskolās izglītots mākslinieks, metaforiskās tēlainības pārstāvis.
20. gs. 40. gadu beigās darbojies tā dēvētajā Franču grupā. Apsūdzēts politiskā nelojalitātē un no 1951. līdz 1956. gadam izsūtīts uz Sibīriju, izslēgts no Latvijas Mākslinieku savienības.
1957. gadā otrreiz uzņemts Mākslinieku savienībā, piedalījies daudzās izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Akadēmisko izdevumu «Iliāda» un «Odiseja», «Sengrieķu traģēdijas» ilustrāciju autors, kā arī franču laikmetīgās dzejas izlases «Es tevi turpinu» (1970) ilustrāciju autors.
1985. gadā – I. Ziedoņa miniatūrizdevuma «Pasāžas» ilustrāciju autors.
Avots: grāmata «Mala. Tā rakstīja Fridrihsons», apgāds «Dienas Grāmata».
