Saeima 30. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2016. gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz 7,4 miljardiem eiro, izdevumi – līdz 7,69 miljardiem eiro.
Jaunais budžets raisa dažādus viedokļus. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzskata, ka tas nekādā gadījumā nebremzēs attīstību un tā būs viena no straujākajām Eiropā, citē aģentūra LETA.
«Nākamā gada valsts budžets pierāda, ka nekādi ekonomiska izrāviena pamati Latvijā netiek būvēti,» uzskata ekonomiste Raita Karnīte, «lai varētu runāt par izrāvienu, ekonomikai jāaug vismaz par 4%.»
Asociācijas «Latvijas Auto» prezidents Valdis Trēziņš uzskata, ka nākamā gada budžets vairāk vērsts uz drošību, mazāk – uz attīstību. Ar tā dēvēto «solidaritātes nodokli» mēģināts parādīt, ka lielāki nodokļi būs jāmaksā arī lielo algu saņēmējiem. Tajā pašā laikā 21% pievienotās vērtības nodokļa uzlikšana dzīvojamo ēku apsaimniekošanai no 1. jūlija radīs papildu izdevumus daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, uzsver Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas izpilddirektors Jānis Ozoliņš. Viņš uzsver, ka šajā situācijā «budžeta caurumu lāpīs» ne jau tie turīgākie nodokļu maksātāji, kas pārsvarā mitinās privātmājās, bet tieši daudzdzīvokļu namu iemītnieki.
Pēc tikšanās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem vēl pirms budžeta apspriešanas Saeimā tika atceltas ieceres mazos uzņēmumus ierobežojošām normām. Ministru prezidente Laimdota Straujuma informēja: «Ierobežojumi sniegt pakalpojumus juridiskām personām netiek tālāk virzītu, netiek ieviests nozaru saraksts un sociālais nodoklis. Piecu procentu mikrouzņēmumu nodokli un sociālo nodokli ieviesīs no 2017. gada.»
LTRK nacionālās stratēģijas padomes locekle Agnese Pastare «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu, ka reakcija no valdības bijusi tik ātra un pozitīva. L. Straujuma sola, ka turpmāk uzņēmēji, atbildīgie ministri un ierēdņi sēdīšoties pie viena galda regulāri.
