Kā mudināt cilvēkus izmantot iespēju salā un sniegā piedalīties ziemas sporta nodarbēs?
Gaidīts prieks
Jānis Siugalis, Iecavas internātvidusskolas sporta skolotājs:
Skolēnus iesaistīt ziemas aktivitātēs nav grūti, ja izglītības iestādei ir inventārs. Taču galvenais – lai būtu sniegs!
Mūsu izglītības iestāde ir nodrošināta ar slēpēm, visu vajadzīgo izmēru zābakiem un nūjām. Lielākajai daļai bērnu slēpošana patīk. Parasti līdz sniega uzkrišanai sporta zālē esam novingrojušies, rodas vēlēšanās iet laukā. Šogad, līdzko parādījās sniegs, stadionā un ābeļdārzā izbraucu pirmo «špūri», izveidoju trasi, un slēpojam.
Rīkojām Pasaules sniega dienu skolā. Bija trīs disciplīnas – slēpošana, kamaniņu vilkšana līku loču un lēkšana ar maisu pa sniegu. Tā bērniem īpaši patika.
Ziemās, kad ir sniegs, izglītības iestādes audzēkņiem organizējam slēpošanas, ragaviņu vilkšanas sacīkstes, kopīgi veļam sniegavīrus, vērtējot tos dažādās kategorijās. Pēdējā reizē stadionā uzcēla 25 sniegavīrus.
Pats aizraujos ar kalnu slēpošanu, tāpēc patīk ziema. Arī skolēniem nekādu problēmu ar ziemas aktivitātēm nav – galvenais, lai būtu sniegs. Pēdējos divus gadus ziemā sniega nebija, tāpēc šī gada baltais janvāris bija ļoti patīkams, sagādāja daudz prieka.
Svarīgs inventārs
Kaspars Priedols, Gailīšu pagasta sporta organizators:
Interesentu grupas, kuras epizodiski vai pastāvīgi nodarbojas ar ziemas sporta veidiem, veidojas draugu vai paziņu lokā. Jo labākas atsauksmes un plašāka rekomendācija par kādu sporta nodarbi vai pasākumu, jo vairāk cilvēku tiek ieinteresēti, viņiem rodas vēlme iesaistīties. Ziemas sporta veidu pieejamība amatieru sportistiem un entuziastiem visvairāk atkarīga no laikapstākļiem. Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka ziemas mēnešos jāsteidz izmantot katra iespēja slidot, spēlēt hokeju, slēpot vai braukt ar kamanām, jo jebkurā brīdī atkusnis šīs izklaides var izbeigt.
Lai nodarbotos ar sportu ziemā, nepieciešams inventārs. Tieši tā trūkums ir lielākā problēma, kas liedz ziemas priekus. Svarīgi, lai ziemas sporta veidu burvību apjaustu bērni, kuri arī pieaugot vēlēsies spēlēt hokeju vai slēpot. Bērniem nozīmīgs ir vizuālais tēls, kurš veido priekšstatu par konkrētās aktivitātes nepieciešamību un ieinteresē, piemēram, ieraugot, kā citi bērni un pieaugušie slido vai slēpo, rodas vēlme to pamēģināt. Tad viņi grib paši savas slēpes, slidas un hokeja nūju un prasa to vecākiem. Kad atvasei jau ir iegādāts inventārs, tad bērns sāks sportot arī tāpēc, ka viņam ir «foršas lietas». Inventāra pieejamība vairo sportošanu jebkurā vecumā.
Ziemas sporta veidu lielākā burvība ir svaigs gaiss.
Ražo «laimes hormonu»
Inta Lagzdiņa, ģimenes ārste Vecsaulē:
Ziemas laikā ir dažādi sporta veidi, ar kuriem nodarboties svaigā gaisā – distanču slēpošana, slidošana, kalnu slēpošana. Sabiedrība kļūst aktīvāka un vairāk novērtē sportisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi gan uz fizisko ķermeni, gan mūsu psihoemocionālo stāvokli. Sportojot svaigā gaisā individuāli vai domubiedru pulciņā, tiek noņemta psihoemocionālā spriedze un smadzenēs atbrīvojas «laimes hormons», kā arī uzlabojas organisma vispārējā izturība, sirds un asinsvadu sistēma, elpošanas sistēma.
Lai stimulētu sabiedrību nodarboties ar ziemas sporta aktivitātēm, domāju, ir nepieciešams vairāk ierīkot slēpošanas trases un slidotavas. Tad arī būs vairāk gribētāju, kas ar to nodarbosies.
Taču nevajadzētu būt pārgalvīgiem un pārvērtēt savas spējas, jo ziemas sporta veidi ir ļoti aktīvi. Tādēļ īpaši cilvēkiem, kas nesporto regulāri, var gadīties dažādas traumas. Tās parasti ir kaulu lūzumi, smadzeņu satricinājums, locītavu sastiepumi u. c. Lai no tā izvairītos, vēlams pirms nodarbības iesildīties un pēc tam atbrīvot muskuļus, kā arī slodzi palielināt pamazām.
