Vairāki Valsts ieņēmumu dienesta statistikas dati ļauj noprast, kāpēc lielāka uzmanība pievērsta mikrouzņēmuma nodokļu (MUN) maksātājiem. Zemāka degvielas cena iespaidojusi arī Latvijas budžeta ieņēmumus.
Gan minētais fakts, gan citi tika pausti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones preses konferencē Rīgā 27. janvārī. Viņa informēja par nozīmīgākajiem iestādes darba rezultātiem un šī gada prioritātēm.
Prognozētais nepiepildās
Lai arī 2015. gadā visās nodokļu iekasēšanas pozīcijās izdevies gūt lielākus ienākumus nekā 2014. gadā, tomēr divās jomās nav sanācis iekasēt prognozēto. Par 32,28 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots, iegūts no pievienotās vērtības nodokļa. Lielākā daļa neiegūtā saistīta ar degvielas cenu samazinājumu – šajā jomā nav izdevies tikt pie plānotajiem 28 miljoniem eiro. VID atskaitē norādīts, ka ekonomiskā izaugsme bijusi mazāka, nekā gaidīts.
Par to, ka ekonomikas izaugsme bijusi zemāka, liecina arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana. Lai izpildītu minēto obligāto iemaksu ieņēmumu plānu, kopējam darba ienākumu pieauguma tempam bija jāsasniedz aptuveni 8,3 procenti, bet reālie darba ienākumi palielinājās par 6,7 procentiem.
Aizvadītajā gadā par vairāk nekā pieciem tūkstošiem pieaudzis juridisko personu – nodokļu maksātāju – skaits. Pieaugums vērojams uz MUN maksātāju rēķina – šo uzņēmumu skaits palielinājies par aptuveni deviņiem tūkstošiem.
Pretrunīgs vērtējums
Līdz 2014. gadam pieauga gan to personu skaits, kas nodarbināti pie vispārējā režīmā strādājoša nodokļu maksātāja, gan pie MUN maksātāja. 2015. gadā palielinājās kopējais strādājošo skaits, samazinājās nodarbināto skaits pie vispārējā režīmā strādājošajiem nodokļu maksātājiem.
VID norāda vienu no iemesliem, kāpēc nav izdevies izpildīt plānu: «Lai gan kopējais darba ņēmēju skaits 2015. gada septembrī salīdzinājumā ar 2014. gada septembri palielinājies par 1130 jeb 0,1 procentu, darba ņēmēju skaits pie vispārējā nodokļu nomaksas režīmā strādājošiem nodokļu maksātājiem samazinājies par 4947 jeb 0,6 procentiem, bet 2015. gada novembrī – par 6599 darba ņēmējiem jeb 0,8 procentiem. Samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, vērojams jau ar 2015. gada maiju,» minēts VID atskaitē.
MUN jau kopš ieviešanas brīža radījis pretrunīgus vērtējumus. Ņemot vērā to, ka tieši šī nodokļa maksātāju skaits kopš 2011. gada pieaudzis no aptuveni 32 tūkstošiem līdz 91 tūkstotim, pieļaujams, ka šādi legalizējušies apmēram 60 tūkstoši darbinieku vai arī tieši MUN ir ļāvis šai iedzīvotāju grupai atrast darbu. Tomēr šie uzņēmumi maksā diezgan zemus nodokļus. Fakts, ka arī citi strādājošie sāk pāriet uz šādiem uzņēmumiem, lika valdībai pieņemt budžetu, kurš ierobežo jomas, kurās var darboties MUN maksātāji. Kā tas ietekmēs strādājošo skaitu un jaunā budžeta izpildi, varēsim vērot pēc gada.
Aizpildīs visi
VID sāk gatavoties situācijai, kas kļūs aktuāla 2017. gadā, kad visiem strādājošajiem parādīsies pārmaksāti nodokļi un to atgūšanai katram nāksies aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tas saistīts ar diferencēto neapliekamo minimumu, par kura īpatnībām «Bauskas Dzīve» jau rakstīja. 2016. gada laikā, saņemot algu, nekas nemainīsies – piemēros pašreiz spēkā esošo mēneša neapliekamo minimumu – 75 eiro. Gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķinās un piemēros, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pirmoreiz tas notiks 2017. gadā, iesniedzot deklarāciju par 2016. gadu.
Protams, VID labprātāk vēlētos, lai iedzīvotāji to paveiktu elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), nevis iesniegtu papīra veidā. Pēc VID datiem, pašlaik vēl aizvien puse klientu iesniedz atskaites papīra formātā. Puse strādājošo un lielākā daļa uzņēmumu atskaites iesniedz EDS sistēmā, 2015. gadā tā rīkojās 565 582 tūkstoši fizisko personu un 248 205 uzņēmumi.
Tomēr tie, kas nejūtas droši elektroniskajā vidē, var sākt gatavoties apmeklēt sešas mūsu novadu bibliotēkas, kur marta vidū ar VID darbinieku palīdzību nodrošinās iespēju iedzīvotājiem iemācīties elektroniski iesniegt gada ienākumu deklarācijas, kā arī saņemt konsultācijas un praktisku palīdzību, informē Irina Jegopa, VID Bauskas klientu apkalpošanas centra vadītāja.
Nepieciešama internetbanka
Fiziskās personas arī bez VID darbinieku starpniecības var bibliotēkās cerēt uz palīdzību, jo šo iestāžu vadītājas ir apmācītas aizpildīt de-klarācijas EDS sistēmā.
«Daži klienti bibliotēkā veic interneta maksājumus un aizpilda dokumentus elektroniski. Daudzi tur samaksā «Latvenergo» rēķinu, norēķinās par atkritumiem un veic citus maksājumus. Tas ir izdevīgāk nekā maksāt pastniecei par pakalpojumu,» stāsta Vecumnieku novada Valles pagasta Taurkalnes bibliotēkas vadītāja Brigita Čebatarova. Viņa stāsta, ka pati aizpilda ienākumu deklarāciju EDS sistēmā, palīdz arī citiem. Daļa iedzīvotāju deklarācijas aizpilda mājās.
Vecumnieku pagasta Umpārtes bibliotēkas vadītāja Inese Dātava precizē, ka svarīgi, lai personai būtu internetbanka, jo caur to var autorizēties valsts pārvaldes portālos. Bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji vēlas deklarēt dzīvesvietu, bet internetbankas nav. Tad jāiet uz pašvaldību. «Ja ir internetbanka, varu palīdzēt. Esmu palīdzējusi atgūt pārmaksātos nodokļus. Uzskatu, ka esmu spējīga sniegt šādu palīdzību,» pauž I. Dātava.
Gada ienākumu deklarācijas var iesniegt ar 1. martu. VID sola, ka 2016. gadā lietotājiem piedāvās jaunu mājaslapas versiju ar uzlabotu funkcionalitāti.
UZZIŅAI
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka iespējas iedzīvotājiem elektroniski iesniegt gada ienākumu deklarācijas, saņemt VID amatpersonas konsultācijas un praktisku palīdzību deklarācijas aizpildīšanā, nodrošinās:
Rundāles novadā – 14. martā Svitenes un Bērsteles bibliotēkā;
Iecavas novadā – 15. martā Ziemeļu un Zālītes bibliotēkā;
Vecumnieku novadā – 16. martā Bārbeles pagasta pārvaldē un Vecumnieku novada domē.
Lai aizpildītu un iesniegtu gada ienākumu deklarāciju, līdzi jāņem:
personu apliecinošs dokuments;
attaisnojošos izdevumus apliecinoši dokumenti;
informācija, kas nepieciešama piekļūšanai elektroniskās deklarēšanas sistēmai – parole, e-pasta adrese vai savai internetbankai – parole, kodu karte vai kodu kalkulators;
dati par gada laikā gūto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu kopsummu un saņemtajām subsīdijām.
Avots: VID Bauskas klientu apkalpošanas centrs.
