Līdz marta beigām rit aukstā gadalaika kopšanas periods, kad mežaudzes ērti attīrīt no liekā apauguma, «Bauskas Dzīvei» stāsta Vecumnieku novada saimniecības «Pūpoli» vadītājs Raimonds Mežaks.
Projektu izpildei gatavojas mežsaimnieki, kas pieteikušies Eiropas atbalstam, taču termiņu ievērošanu varot aizkavēt jaunaudzēm vajadzīgo stādu trūkums, atklāj R. Mežaks, kura vadītā saimniecība Kurmenes, Valles, Mazzalves pagastā un Jaunjelgavas novadā ir Pasaules Dabas fonda (PDF) «zaļas» saimniekošanas demonstrāciju teritorija.
Paraugi un kļūdas
R. Mežakam Kurmenes pagasta «Pūpoli» ir dzimtas mājas, viņa radi te dzīvojuši kopš 19. gadsimta. Īpašums tagad ir sadalīts starp četriem mantiniekiem, R. Mežaks ir tā apsaimniekotājs. Pirms dažiem gadiem te ar PDF un Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) atbalstu iekārtota Zemgalē pirmā «zaļā» mežsaimniecība, rīkoti dažādi semināri.
Raimonds pārbaudīt audzes un rīkot darbus uz Zemgali brauc no dzīvesvietas Cēsīs. Vidzemē ir viņa galvenais meža īpašums, kas sniedzas arī Gaujas Nacionālajā parkā. ««Pūpolos» katrs meža īpašnieks var redzēt gan «zaļās» saimniekošanas veiksmes, gan kļūdas,» skaidro saimnieks, «te apskatāmas izlases cirtes un atvērumi, lai jaunajām audzēm piekļūtu gaisma. Mežā atstāti sausie koki, kur apmetas kukaiņi, stumbri ar ķērpjiem kā bioloģiskās dzīvotnes.»
Mežinieks «Bauskas Dzīvei» rāda, kā no eglīšu un bērzu audzes ar krūmgriezi iztīrāmas blīgznas un līkie bērziņi. Celmus R. Mežaks iesaka atstāt augstākus, lai pasargātu jaunaudzes no lielajiem meža dzīvniekiem, kam tīk apgrauzt mizu un izbradāt kociņus.
Var pelnīt
Pīlādžiem saimnieks uzlicis Lietuvas interneta veikalā pirktus aizsargtīklus. «Tā var pasargāt vērtīgākus kokus, bet lielām jaunaudžu platībām tas būtu dārgi. Var izmantot arī speciālas lentes.»
Kurmenes un Valles mežos dzīvnieku netrūkst – «Bauskas Dzīve» sestdienas rītā uz meža ceļa attālāk redzēja gan alni, gan stirnas. Taču lielu skādi zvēri nenodarot, un «Pūpolu» saimniekam ir laba sadarbība ar tuvējo pagastu mednieku kolektīviem. Sadarbībā ar Valles, Jaunjelgavas un Mazzalves skolu ik gadu citā pagastā notiek Meža dienas.
«Mežu audzējam ne tikai kā peļņas avotu, bet arī kā ainavas un vides daļu. Nevaru iedomāties, ka pēkšņi tiktu nogāzta priežu vai egļu audze līdzās «Pūpoliem» – tas pilnīgi iznīcinātu te ierasto vidi, un tās vairs nebūtu mūsu dzimtas mājas. Taču, arī saudzīgi saimniekojot, ar mežu var pelnīt, mainot cirsmu vietas un pareizi plānojot atjaunošanu,» apliecina R. Mežaka pieredze.
Pārbaudīt biežāk
«Latvijas Valsts meži» kā nogabalu kaimiņi gan reizumis sagādājot raizes. «Blakus manai egļu audzei kailcirtē nogāza gabalu meža. Pērn rudens vētrā vējam bija, kur ieskrieties, un 40 gadus vecās egles – mans pensijas fonds – bija gar zemi,» stāsta Raimonds, «ja līdzās ir vairāki «zaļo» saimnieku meži, var vienoties par kopīgām aizsargjoslām vēja laušanai.»
R. Mežaks iesaka ikvienam saimniekam, kas nedzīvo pie sava meža, audzes apskatīt gan pēc gadalaiku maiņas, gan ekstrēmākiem laikapstākļiem. «Savas egļu audzes kokus paguvu pārdot tikai tāpēc, ka laikus aizbraucu apskatīt. Ja tie nogāzti būtu nostāvējuši kaut pāris nedēļas, sanāktu tikai malka,» skaidro mežsaimnieks, «meži jāpārbauda pēc vētras, aukstuma un sausuma, kā arī tāpēc, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi.»
Gatavo pieprasīto
R. Mežaks iesniedzis Lauku atbalsta dienestā (LAD) projektu meža atjaunošanai, taču teic – kokaudzētavās vajadzīgos stādus sola tikai rudenī. «Tas nozīmē, ka projektu varu neizpildīt līdz gada beigām un tas kavēs finansējuma saņemšanu,» skaidro saimnieks, «ja šāda problēma rodas, projektu iesniedzējiem laikus jālūdz LAD pagarināt izpildes termiņu.»
MKPC speciāliste Rita Daščiora «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka saimnieki parasti mežu cenšas atjaunot dabiskā ceļā, lai ietaupītu naudu, taču LAD projektos prasīti sertificēti stādi.
«Kokaudzētavas stādāmo materiālu gatavo pēc pieprasījuma, tāpēc projektu iesniedzējiem laikus jāinformē audzētāji, cik un kādus stādus vajadzēs,» skaidro speciāliste, «atbalsta saņemšanai neder pašu mežmalā vāktas sēklas, bet jāpērk atlasīts, uzlabots vai pārāks stādāmais materiāls. Jāievēro, ka visā Latvijā ir derīgs austrumu ieguves apgabalā ņemtais stādmateriāls, bet centrālā un rietumu apgabala stādus stādīšanai uz austrumu pusi izmantot nedrīkst.»
Skaidrojumus par Eiropas fondu atbalstu mežu atjaunošanai un kopšanai varēs saņemt seminārā Bauskas novada Rītausmu bibliotēkā Īslīces pagastā 26. februārī, informē R. Daščiora. MKPC mācības sāksies pulksten 11, tās ir daļa no novadā rīkotās Biznesa bibliotēkas programmas.
UZZIŅAI
Zemgales kokaudzētavās pieejamie stādi
Jelgavas kokaudzētava «LVM sēklas un stādi»: priedes, egles, bērzi, ozoli, sarkanā ozola kailsakņi, dekoratīvais stādmateriāls. Pircējiem jāsazinās individuāli.
Auces novada saimniecība «Līcīši»: egļu un bērzu kailsakņi un ietvarstādi, rudenī būs pieejami bērzi no austrumu un rietumu ieguves apgabala.
Auces novada saimniecība «Līkastes»: bērzu un melnalkšņu ietvarstādi, rudenī būs pieejami bērzi no austrumu un rietumu ieguves apgabala, melnalkšņi.
Vairāk informācijas vietnē llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba.
Dati: MKPC.
