Valdība šogad ir apstiprinājusi budžetu, atvēlot veselības aprūpei mazāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tā ir «bada maize», raksturojot 2016. gada jaunumus nozarē, «Bauskas Dzīvei» atzīst Bauskas slimnīcas vadītāja Mirdza Brazovska.
Maksās daļai
Eiropas Savienībā vidējais veselības nozares finansējuma rādītājs no IKP ir 8%. Lietuvā un Igaunijā medicīnai tiek atvēlēti 5 – 6% IKP. «Medicīnai, aizsardzībai, izglītībai naudas budžetā nemitīgi trūkst, tāpēc rodas jautājums, kā un kur to tērējam,» saka slimnīcas vadītāja.
Bauskas slimnīca strādā iedzīvotājiem Rundāles, Iecavas, Vecumnieku un Bauskas novadā. 2015. gadā tā ambulatori ir apkalpojusi 31 889 pacientus, dienā vidēji 133 cilvēkus. Šogad līgums ar valsti ir noslēgts uz četriem mēnešiem.
Šogad valsts piešķīra 10 miljonus eiro darba samaksas palielinājumam mediķiem. Kopējais atalgojuma pieaugums vidēji ir 8%, tādēļ par šādu summu palielināts maksas pakalpojumu cenrādis. «Ir viena pozitīva iezīme – valdība pieņēmusi lēmumu apmaksāt medikamentus C hepatīta slimniekiem,» informē M. Brazovska, «tas ir dārgi, un būs jāņem vērā konkrēti rādītāji, ko analizēs infektologi, lai vērtētu, kam pienāksies apmaksa.»
Sākoties jaunajam gadam, ir cilvēki, kuri rindu pie speciālista gaida vēl no iepriekšējā gada, to turpinot veidot ar jaunajiem pierak-stiem šogad, skaidro M. Brazovska: «Rinda neattiecas uz akūtajiem slimniekiem, kuri nevar gaidīt, tiem pieņemšana paredzēta katru dienu, arī bērniem un grūtniecēm. Rinda domāta plānveida pacientiem, kuri ir hroniski slimi, bet vizīti var gaidīt 2 – 3 mēnešus. Bīstamās situācijās slimnieks nekavējoties ar neatliekamo medicīnisko palīdzību tiek nogādāts uz Rīgu vai Jelgavu. Pašlaik neraksturīga rinda ir izveidojusies pie oftalmologa, kas skaidrojams ar viena speciālista divu mēnešu prombūtni veselības dēļ.»
Laboratorija ierobežota
Daudzus satrauca jaunumi par ierobežotām iespējām laboratorijas analīzēm. «Ģimenes ārsts veselu cilvēku uz atsevišķām analīzēm varēs nosūtīt tikai reizi gadā. Pacientus ar akūtu vai hronisku saslimšanu vērtēs pēc indikācijām, tiem laboratorijas izmeklējumu skaits nav ierobežots,» skaidro slimnīcas vadītāja.
«Valsts lēmusi, ka uz lielu daļu specifisko analīžu nosūtīt drīkst tikai speciālists. Šeit sākas nepietiekamā budžeta riņķa dancis – pieraksties, kad gribi, netiec, jo ir rinda! Pacientu taču nekļūst mazāk,» secina M. Brazovska.
Ar šo gadu laboratorijām noteiktas kvotas. «Nosūtījumu skaits analīzēm bija ļoti audzis, tāpēc Veselības ministrija lēma, ka kaut kas ir jāmaina. Tagad laboratorijas drīkst izpildīt konkrētu analīžu skaitu par noteiktu summu. Viena no biežākajām pacientu frāzēm, ierodoties pie ģimenes ārsta, ir «man vajag». Dakteris nolems, vai tiešām «vajag», jo viņš to ir spējīgs izvērtēt, tāpēc, no otras puses, šīm pārmaiņām ir arī pozitīvā puse. Ja cilvēkam «vajag», tad ir iespēja analīzes izdarīt par maksu,» saka M. Brazovska.
Dienas stacionārs
Kaut arī nereti dzirdams, ka Bauskai nav slimnīcas, tas nav gluži tiesa, saka M. Brazovska: «Tai nav daudzu profilu, taču slimnīca strādā kā terapeitiski neiroloģiskais stacionārs, kurš funkcionē 24 stundas diennaktī. Mums ir 40 gultas vietas aprūpes nodaļā, kur var ārstēties arī bērni no divu gadu vecuma. Strādā labi speciālisti. Pagājušajā gadā ārstējies 1371 pacients, katrs vidēji astoņas dienas.»
Ministru kabineta (MK) noteikumi aprūpes slimnīcām paredz gultas dienas vērtību 24 eiro, tai skaitā pacienta iemaksa 7,11 eiro, bet medikamentiem piešķirtais finansējums šķiet smieklīgs – vienam pacientam 1,86 eiro dienā, atzīst slimnīcas vadītāja.
«Te slēpjas atbilde, kāpēc daudz lietu slimnīca nevar izdarīt. Medikamentiem nākas tērēt vairāk, ko parāda arī finanšu atskaites. Gultas vērtība atbilstīgi pašizmaksai un reālajai situācijai ir stipri pazemināta. Varam un darām, bet nemitīgi jādomā, no kā segsim deficītu,» tā M. Brazovska. Zaudējumus, ko neapmaksā valsts, palīdzot segt ambulatorais tīkls.
Dienas stacionārs nodrošina ārstēšanos uz vietas ne mazāk par četrām stundām dienā, pacientam nepaliekot pa nakti. Dienas stacionārs piedāvā terapeitisko, neiroloģisko, ginekoloģisko, uroloģisko ārstēšanos, kā arī plānveida operācijas. 2015. gadā notikušas 746 operācijas. Operē ķirurgs A. Pilickis, urologs Jurijs Tomaševičs, traumatologs Vladimirs Kravecs, nelielas operācijas nodrošina ginekoloģe Dace Paozola.
Bauskā pieejami endoskopiskie izmeklējumi – fibrogastroskopija, kolonoskopija, bronhoskopija. «Pie mums brauc pneimo-nologs Pēteris Juris Lejnieks, zvaigzne bronhoskopijā,» gandarīta Mirdza Brazovska.
Steidzamās palīdzības punkts
Atsevišķs līgums ir noslēgts steidzamās medicīniskās palīdzības punktam (SMPP), kurā dežurē divi ārsti – ķirurgs vai traumatologs un neatliekamās palīdzības ārsts, māsa un māsas palīgs. Šie speciālisti pieejami visu diennakti. Anesteziologs un reanimatologs dežurē tad, kad notiek plānotās operācijas.
SMPP vidēji dienā apkalpo 21 pacientu. Tie ir cilvēki, kuri ierodas paši, jo izsaukta neatliekamā palīdzība pacientu ved uz Jelgavas slimīcu. SMPP cilvēkus var atstāt uz vairākām stundām novērošanai, te visu laiku pieejams rentgens. Vienkāršākus lūzumus var izārstēt Bauskas slimnīcā, bet sarežģītu lūzumu gadījumā, kad nepieciešama narkoze un dziļāka iejaukšanās, cilvēku nogādās uz citu slimnīcu.
SMPP pārziņā ir alkohola eks-pertīzes. «Tā kā speciālisti Bauskā ir divas reizes mēnesī, šeit veidojas problēma. Noteikumi paredz, ka izmeklējumu atbildei jābūt sagatavotai piecu dienu laikā, taču SMPP to nevar izdarīt,» skaidro M. Brazovska, «mēs varam veikt ekspertīzi, mums ir aparatūra, bet nevaram noformēt protokolu paredzētajā termiņā. Veidojas krīzes situācija ar policiju, jo uz vietas tāda ārsta nav.»
Pagājušajā gadā mājas aprūpē apkalpots 81 pacients. Pieteikt medicīnisko un rehabilitācijas mājas aprūpes vizīti var ģimenes ārsts vai speciālists. «Te palīgā nāk māsa, izdarot nepieciešamās procedūras. Rehabilitācijas aprūpe mājās insulta slimniekiem līdz trim mēnešiem no saslimšanas sākuma ir par brīvu. To nodrošina fizioterapeits Rūdolfs Lange, apmācot arī tuviniekus rīkoties ar gulošu pacientu. Šo iespēju vajadzētu izmantot, citādi grūtāk sa-sniegt labus atveseļošanās rezultātus,» iesaka M. Brazovska.
Trūkst speciālistu
Ļoti svarīgi izmantot valsts apmaksātās pārbaudes mamogrāfijai un onkocitoloģijai, uzsver M. Brazovska. 2015. gadā veiktas 1836 on-kocitoloģijas pārbaudes. Krūts vēža atklāšanā liela nozīme ir regulārām pārbaudēm, ko Bauskā izpilda daktere Rūta Tavare.
«Diemžēl cilvēki šos aicinājumus bieži ignorē un attopas tad, kad jau ir par vēlu. Ja ieviestu obligāto veselības apdrošināšanu, es balsotu par atvieglojumiem tiem cilvēkiem, kuri izpilda valsts pārbaudes, jo viņi rūpējas par savu veselību,» uzskata speciāliste, «vēlētos nodot vēstījumu sievietēm – laiks un attieksme ir jūsu rokās.»
Kaut arī Latvijā ir divas medicīnas augstskolas ar lielu beidzēju skaitu, joprojām ir liels kadru trūkums. «Pērn no Bauskas vienlaikus aizgāja četri ginekologi. Meklējam speciālistu, kurš varētu vadīt arī sonogrāfiskos izmeklējumus. Pašlaik talkā nāk sertificēta ginekoloģe un dzemdību speciāliste Inesa Avotiņa, kura Bauskā atvērs privātpraksi,» informē M. Bra-zovska.
Lai nākotnē Bauskas slimnīcai būtu vēl viens radiologs, 2015. gadā noslēgts līgums ar apmaksātas rezidentūras studentu. Pašlaik izmeklējumi pieejami pie diagnostikas radioloģes Sandras Dzīvītes un dakteres Sandras Druviņas, kurai drīz beidzas sertifikāts. Doplerogrāfijas izmeklējumiem pietiek finanšu, valsts nauda pat paliek pāri, jo trūkst speciālista.
Aicina dalīties
Bauskā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžu tiek nodrošinātas studijas veselības aprūpes jomā. Šogad tiek apmācīti 28 ārsta palīgi un 16 māsu palīgi.
Slimnīcas vadītāja pozitīvi vērtē pašvaldības izsludināto konkursu veselības veicināšanas speciālista amatam: «Šāds cilvēks nepieciešams, lai radītu pozitīvu ievirzi attieksmē pret veselību, jo tas ir pats vērtīgākais, kas mums ir.»
Direktore stāsta, ka šogad Bauskas slimnīca svinēs 180 gadu jubileju. «Sadarbībā ar Medicīnas vēstures muzeju un Bauskas muzeju top buklets par medicīnas vēsturi mūsu pilsētā. Bauskā daudz cilvēku dzīvo paaudžu paaudzēs. Aicinām dalīties ar fotoattēliem, aprakstiem, vērtīgām atmiņām, stāstiem, senām receptēm, ko iemūžināt. Derēs viss par veselības aprūpi no senākiem laikiem. Kopīgiem spēkiem sagādāsim dāvanu Bauskas slimnīcai,» aicina M. Brazovska.
