Saeimas vakardienas lēmums par atļauju Latvijas patērētājiem iegādāties dabasgāzi no citiem pārdevējiem, atlaižot «Latvijas Gāzes» monopola cilpu, var būt laba ceļamaize tautas kalpu jaunieceltajai Māra Kučinska (ZZS) valdībai, ja vien bažas neradītu tās deklarācija.
Tiesa, tajā ir vairāk konkrētu skaitļu nekā Laimdotas Straujumas («Vienotība») komandas plānā, taču piemirstas vai miglaini formulētas vairākas izšķirīgas lietas. Vāja ir veselības sadaļa ar solījumu vērtēt finansējuma palielināšanas iespējas, bet bez plāna beidzot atrisināt gadiem ielaisto nekārtību. Nosaukts mērķis uzlabot demogrāfiju, bet nav norāžu, kā to darīs. Izglītībai un zinātnei, izņemot skaidri formulēto augstākās izglītības pārmaiņu plānu, reformas nosauktas vispārīgi, neminot ne skolu tīkla «optimizēšanas» ieceres, ne ceļus sasaistei ar tautsaimniecību.
Deklarācijā vairākkārt piesaukti Latvijas simtgades svētki nacionālās identitātes stiprināšanai, lai gan patiesībā uzticēšanos un lepnumu par savu valsti rada pavisam citas, ikdienišķas lietas. Līdztekus detalizētai dažu tautsaimniecības nozaru atbalsta programmai ēnu ekonomikas mazināšanā minēti jau zināmie darba virzieni, kas, pēc legāli strādājošo uzņēmēju secinātā un nodokļu ieņēmumu rādītā, līdz šim nav devuši nozīmīgu labumu.
Taču sāpīgākais ir visā daiļrunīgi sarakstītajā tekstā pavisam piemirstie ceļi. Kā var atbalstīt uzņēmējdarbību reģionos, ja ceļi tur ir tādi kā no Pilsrundāles uz Sviteni? Acīmredzot jaunā premjerministra partijas biedra satiksmes ministra prioritāte nav ceļu sakārtošana. Tieši šis aspekts visvairāk rada bažas, ka deklarācija var izrādīties vien gludi formulēts teksts bez patiesas vēlmes pildīt solīto. Visbeidzot – strupais solījums «pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku» drīzāk skan kā draudi pievilkt īsā ķēdē jau tā visai bezzobainos sabiedrības «sargsuņus» medijus, lai neskatās uz pirkstiem un neprasa atskaiti par padarīto.
