Baušķenieks mērnieks VALDIS ARCIMOVIČS aizvadījis kārtējo darba nedēļu. Patīkami bija tas, ka darba pienākumus nācās pildīt birojā un bija arī iespēja izkustēties, strādājot dabā.
– Pagājusī nedēļa bija līdzsvarota. Divas dienas strādāju brīvā dabā. Vecsaulē kādas privātpersonas īpašumā veicu topogrāfisko uzmērīšanu. Vēl viens objekts bija Īslīces pusē. Tur bija jāveic izpildmērījumi, respektīvi, jāfiksē, kā uzbūvētās ēkas novietotas dabā, vai viss ir tā, kā sākotnējā projektā bija paredzēts. Šos darbus plānoju labā laikā. Kad lija, sniga un bija nejauks laiks, strādāju ar datoru. Tā ir viena laba lieta manam amatam – varu pats plānot darbus.
Šādi laika apstākļi kā tagad man galīgi nepatīk. Piektdien bija tik slidens ceļš, ka braukšana izvērtās pagalam neomulīga. Darbam gan laiks, kad nav saplaukušas lapas, ir vispiemērotākais, jo tad vislabāk var fiksēt mērījumus dabā.
Papildus mērnieka darbam vairākus vakarus nedēļā dežurēju Codes pamatskolas sporta zālē. Tur darbs ir pievakarēs, kad uz treniņiem ierodas pieaugušie un skolēni. Sestdien bija brīvās cīņas sacensības, svētdien florbols. Darbs nav grūts, jāpieskata, lai viss ir kārtībā, jāpalīdz novērst kādas nebūšanas.
Kad pēc darba pārrodos mājās Bauskā, nekādām lielām aktivitātēm neatliek laika. Sieva Dagnija lieliski gatavo, man viņas maltītes vienmēr garšo. Es gan vairāk esmu vienkāršu ēdienu baudītājs, bet dažreiz viņa pagatavo īstu kulināro meistardarbu.
Vakaros pozitīvas emocijas sagādāja sportisti. Lai arī visas sezonas garumā «Dinamo» demonstrēja vāju sniegumu, pēdējās divas spēles bija bauda skatīties. Trešdienas vakarā bija lielais futbols – Čempionu līgā sacentās Madrides «Real» pret «Romu». Lai gan tās nav manas mīļākās komandas, maču noskatījos. Es fanoju par «Barselonu». Daudz netrūka, lai asaras saskrietu acīs, jūtot līdzi mūsu skeletonistam Martinam Dukuram. Lai arī pie viņa uzvarām pierasts, tomēr ceturto reizi pēc kārtas kļūt par pasaules čempionu – tā ir meistarība. Nedaudz žēl Tomasa, kurš nenokļuva uz pjedestāla.
Piektdienas vakarā noskatījos daudz apspriesto BBC filmu par Krievijas uzbrukumu Latgalei. Kā filma man tā nepatika, taču dažas pārdomas radās. Labi, ka NATO spēki ir pie mums, tomēr – vai tie spēs mūs aizsargāt krīzes situācijā, ir, ko padomāt.
