Skolu tīkla optimizācija kļūst aktuālāka visā valstī, arī Bauskas novadā. Līdz šim paveiktais – Mežotnes internātvidusskolas slēgšana, Īslīces un Uzvaras vidusskolas pārveide par pamatskolām – nebūt nav viss.
Process turpinās. Ceturtdien, 3. martā, Bauskas novada administrācijas, izglītības iestāžu un pagastu pārvalžu vadītāji iepazinās ar iespējamiem turpmākajiem darbiem. Sanāksmes pirmajā daļā karšu izdevniecības «Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs «sagatavoja» auditoriju otrās daļas ziņojumam.
Jauna digitālā karte
Bauskas novada dome janvārī noslēdza astoņus tūkstošus eiro vērtu līgumu ar izdevniecību «Jāņa sēta» par telpiskās plānošanas platformas izstrādi. Firma cītīgi strādājusi, veicot novadā deklarēto iedzīvotāju dzīvesvietas adrešu, vecuma un izglītības iestāžu piepildījuma datu apstrādi, ģeoorientēšanu, telpisko analīzi un attēlošanu interaktīvajā kartē. «Bauskas Dzīvei» J. Turlajs skaidroja, ka līdzīgi projekti izstrādāti vairākos novados. Taču Bauskā ir kāds jaunums – pievienotās vērtības aprēķins vismaz 300 lielākajām kādreizējā Bauskas rajona teritorijā esošajām uzņēmumu struktūrvienībām.
Pieeja šai kartei nodota pašvaldībai, individuāli to nevarēs izmantot. Bauskas novada domes izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka virtuālajā kartē apkopots ļoti daudz sensitīvas informācijas, ko visiem nebūtu vēlams zināt. «Izmantojot iedzīvotāju reģistra datus, redzam visas mājas, tajās deklarēto iedzīvotāju skaitu, vecumu. Izvēloties skolas, zināms, no kurām vietām uz tām dodas bērni. Šiem un citiem datiem nonākot negodīgu cilvēku rīcībā, tiktu apdraudēta iedzīvotāju drošība. Tādēļ pieeja datubāzēm būs tikai speciālistiem, kam informācija nepieciešama darbam,» skaidroja amatpersona.
Izvērstais statistikas datu pētījums kalpoja par pamatojumu Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības un optimizācijas plānam. Savu piedāvājumu J. Turlajs balstīja Bauskas novada demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas analīzē.
Sarucis iedzīvotāju skaits
Analizējot situāciju izglītības jomā, J. Turlajs uzsvēra kvalitātes samazināšanos galvenokārt lauku reģionos: «Ja 21. gadsimtā visi skolotāji nav nodrošināti ar personālajiem datoriem, par kādu izrāvienu izglītības kvalitātes paaugstināšanā varam runāt?» Šī «nabadzība» līdzinās tam, ja pirms gadiem piecdesmit skolotājiem nebūtu pieejamas pildspalvas un burtnīcas un viņi rakstītu ar zīmuļiem uz avīžu malām. Piemērs izskanēja kā rosinājums pašvaldībām pārskatīt līdzekļu ieguldīšanas prioritātes, netērējot naudu tikai telpu remontiem un skolēnu labklājības nodrošināšanai, bet dot iespēju pedagogiem strādāt ar laikmetam atbilstīgu tehnoloģisko nodrošinājumu.
Lektors atsaucās uz vadošajiem Eiropas valstu ekspertiem, kuri pauda izbrīnu, ka Latvija, viena no nabadzīgākajām ES valstīm, var uzturēt šādu skolu tīklu. Apgalvojumu pamato iedzīvotāju skaita straujā samazināšanās. No 2000. līdz 2011. gadam vairāki pagasti zaudējuši pat ceturto daļu iedzīvotāju. Dāviņos dzīvojošo skaits sarucis par 29,7 procentiem, Svitenē un Viesturos – par 27%, Rundālē un Brunavā – par 25%. Nekas neliecina, ka ilgtermiņā iedzīvotāju skaita kritums apstāsies.
Centrs būs Bauskā
Iezīmējas tendences cilvēkiem pārvietoties tuvāk lielajiem centriem. Piecu kilometru rādiusā ap Bausku dzīvo 58 procenti novadā deklarēto iedzīvotāju. 35 kilometru rādiusā ap pilsētu ir plašākais izglītības, kultūras, sporta un citu pakalpojumu infrastruktūras piedāvājums. Bauska viennozīmīgi kļūst par reģiona izglītības centru.
Prezentācijā norādīts, ka šāds centrs vēl būtu Iecava, kura sev «paņemtu» Dzimtmisas, Emburgas, Misas un Staļģenes skolēnus. Savukārt Baldonē izglītotos bērni no Vecumniekiem, Stelpes un Valles.
Izstrādātajā plānā J. Turlajs piedāvā, kā ar esošo finansējumu palielināt pedagogu vidējo algu 1,6 reizes, kas pēc nodokļu nomaksas arī laukos būtu virs 1000 eiro. Efektīvāk izmantojot esošo finansējumu skolu uzturēšanai, 1,4 miljonus eiro ik gadu būtu iespējams novirzīt skolu modernizācijai. Konkurētspējīgais atalgojums ļautu piesaistīt skolām jaunus un talantīgus pedagogus.
Zemessardzes bāze
J. Turlajs skaidroja: «Lai iepriekš minēto īstenotu, jāveic sāpīgas reformas. Piedāvāju slēgt Mežgaļu skolu un šajā ēkā veidot Zemessardzes mācību centru. Mežotnes un Ozolaines skolā atstāt tikai pirmsskolas grupas. Kad 7. klasē sākas fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas apguve, kas prasa specializētu aprīkojumu un diezgan dārgus mācību līdzekļus, izglītošanu nepieciešams koncentrēt tikai Bauskā. Esošā telpu kapacitāte pilsētas skolās jau ir pietiekama, lai uzņemtu papildus 7. – 12. klašu audzēkņus no Īslīces, Uzvaras, Codes, Griķu, Vecsaules, Ozolaines, Mežgaļu, Mežotnes, kā arī Rundāles, Skaistkalnes skolām, kur paredzēts saglabāt sākumskolas klases.»
Piesaistot sabiedrisko transportu, paredzēts palielināt reisu skaitu sabiedriskajos maršrutos, lai lauku skolēni varētu nokļūt Bauskā. «Optimālais ceļā uz skolu pavadītais laiks ir 40 minūtes, tas nevar pārsniegt stundu. Vienlaikus tas uzlabotu nokļūšanas iespējas Bauskā arī citiem novada iedzīvotājiem. Kopā ar Labklājības ministriju tiek risināts jautājums par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām skolotājiem pirmspensijas vecumā,» informēja «Jāņa sētas» galvenais redaktors.
Iznīcinās laukus
Pēc J. Turlaja uzstāšanās plašas diskusijas neizvērtās. Administrācijas speciālisti steidzās mājup, jautājumus lektoram uzdeva Codes un Ozolaines skolas direktores, Mežgaļu pamatskolas audzēkņu vecāki. Brunavas pagasta iedzīvotājs Salvis Kalniņš oponēja apgalvojumam par laiku, kas nepieciešams, lai no tālās Panemunes skolēnus aizvestu līdz Bauskai. Viņš norādīja uz sliktajiem ceļiem, kā arī pieprasīja šo plānu ekonomisko pamatojumu, bet konkrētas atbildes nebija.
Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula minēja – tā vietā, lai sūtītu savus piecus gadus vecos bērnus vienus pašus ar autobusu uz Bausku vai Vecsauli, vecāki izvēlēsies mainīt dzīvesvietu. «Tas ir kārtējais lauku iznīcināšanas plāns. Mums pēdējos gados no pilsētas atnākušas vairākas jaunās ģimenes, jo lauku vide un mazā lauku skola viņu bērniem ir vispiemērotākā. Īstenojot šo plānu, viņi aizbrauks,» pārliecināta direktore.
Sanāksmes noslēgumā Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare apliecināja, ka speciālista ieteikumus ņems vērā. Tie kalpos par pamatu diskusijai, turpinot novada izglītības iestāžu optimizācijas plāna izstrādi.
Tuvojas vēlēšanas
«Bauskas Dzīve» vaicāja Bauskas novada domes izpilddirektora vietniecei Inetai Ruhockai, cik gatava ir novada administrācija īstenot šādas radikālas pārmaiņas. Amatpersona atbildēja, ka izpildvara realizēs to, ko nolems politiķi. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks J. Turlaja prezentāciju atzina par ļoti racionālu reālās situācijas vērtējumu: «Skaitļi un tendences izsaka visu. Problēma ir tā, ka te saduras racionālais ar emocionālo. Nākamgad pašvaldību vēlēšanas, pēc tam Saeimas vēlēšanas, es baidos, ka šajā laikā politiķiem var pietrūkt drosmes pieņemt radikālus lēmumus.» Līdz ar to reālākais pārmaiņu ieviešanas laiks varētu būt pēc trim četriem gadiem.
Sanāksmi apmeklēja skolu direktori deputāti, kā arī Voldemārs Čačs, Solvita Jirgensone un Daira Jātniece. Nebija ieradušies tā dēvētie opozīcijas deputāti Aivija Kursīte un Aleksandrs Novickis.
