Nākamā gada budžeta apspriešana atkal atjaunojusi diskusijas par tā dēvētajām deputātu kvotām jeb naudu, ko galvenokārt Saeimas valdošās koalīcijas pārstāvji sadala pēc pašu ieskatiem, atsaucoties uz pašvaldību, biedrību, vēlētāju lūgumiem. Tā ir budžeta palielināšana savām iecerēm, norādīts Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv publicētā deputātu kvotu tēriņu apkopojumā.
Savai biedrībai
Tradicionāli deputātam doti 20 000 eiro, taču atbalstu gūst arī lielāki projekti. Neoficiāli lēsts, ka šogad deputātu vēlmēm varētu atvēlēt kopumā 2,8 miljonus eiro. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinās deputātu kvotu tēriņos noteikt atklātību par naudas izmantošanu.
Labas pārvaldības eksperti sistēmu kritizē, norādot uz necaurskatāmību, kā arī vienotu principu un lietderīguma trūkumu naudas piešķiršanā. Bez kvotas palikušie opozīcijas politiķi to sauc par vēlētāju balsu pirkšanu. Savukārt koalīcijas pārstāvji aizstāv savas tiesības ietekmēt valsts budžetu, uzsverot, ka nauda nonāk daudzām labām lietām.
Medijos aprakstīti vairāki piemēri apšaubāmam budžeta naudas izlietojumam. Vienā no tiem pērn iespējamo interešu konfliktu pārbaudīja KNAB. Zaļo un zemnieku savienības deputāts Andris Siliņš iesniedza priekšlikumu 15 000 eiro novirzīt paša vadītajai Latvijas Pensionāru federācijai (LPF), un pats balsoja par naudas piešķiršanu sev.
«Es absolūti šeit neredzu nekādas pretrunas, jo es esmu strādājis šajā organizācijā jau vairākus gadus tikai uz sabiedriskiem pamatiem. Pat drīzāk otrādi – ieguldot savus personīgos līdzekļus, un, ja šāds atbalsts no valsts puses tiek piešķirts, es esmu gatavs balsot pat ar abām rokām!» pārliecināts A. Siliņš.
Iejaucas komisija
KNAB pārkāpumus A. Siliņa rīcībā nekonstatēja, un pēc tam, kad informācija izskanēja medijos, Saeima viņa priekšlikumu neatbalstīja. Tomēr Saeimas Budžeta komisija pēc savas iniciatīvas lēma LPF naudu tomēr iedot, atstājot A. Siliņa vārdu ārpus priekšlikuma iesniedzējiem.
«Pašreiz, kad šāds finansējums ir, mēs varam atļauties nomāt jau trīs telpas, nevis pusotru, kā tas bija līdz šim. Mēs varam atļauties izlaist vairāk avīzes, tātad plašāk informatīvi strādāt. Mēs varam atbalstīt, organizēt vairākus pasākumus vai atbalstīt pasākumus reģionos, tā kā šīs iespējas plašākas parādījušās,» lsm.lv sacījis A. Siliņš.
Viņa pieminētajā avīzē «Latvijas Pensionārs», kas iznāk reizi mēnesī, katrā numurā ir paša deputāta sleja, kurā A. Siliņš stāsta biedriem par federācijas un Saeimas aktualitātēm. Aprīļa numurā redzama fotogrāfija – A. Siliņš spiež roku savas partijas līderim Augustam Brigmanim, kurš federācijas vadītājam pasniedz dāvanā fotoaparātu, kā rakstīts avīzē, «lai augstā kvalitātē varētu tikt iemūžināti senioru pasākumi».
«Vienmēr Jūsu rīcībā»
Portāla ir.lv debatēs par šo tēmu 73% dalībnieku no 51 nobalsojušā ir pret deputātu kvotu turpmāku saglabāšanu, savukārt to izmantošanu atbalsta 27%. Argumentus par un pret diskusijā snieguši 12. Saeimas deputāts Veiko Spolītis un sabiedrības par atklātību «Delna» direktora vietniece Liene Gātere.
Debašu moderatores žurnālistes Evitas Puriņas skandalozākais atklājums par kvotu sadali, to dalītāju un saņēmēju izpausmēm ir Saeimas mājaslapā titania.saeima.lv atrodamā Kandavas mākslas un mūzikas skolas ansambļa «Punktiņi» vārdā pērn rakstīta vēstule Zaļo un zemnieku savienības deputātam Augustam Brigmanim, pazemīgi pateicoties par iepriekšējā gada atbalstu un lūdzot to atkal.
«Bauskas Dzīve» citē vēstules tek-stu: «Esam ļoti pateicīgi par atbalstu Kandavas mākslas un mūzikas skolas ansambļa «Punktiņi» tērpu iegādei un atvainojamies skolas direktores vārdā, ka līdz šim nav pateikts «paldies». Kandavas mākslas un mūzikas skolas ansamblis «Punktiņi» ir Jūsu rīcībā jebkurā Jums nepieciešamā brīdī. Brigmaņa k-gs, ja Jums ir iespēja, lūdzu, palīdziet ar Kandavas multifunkcionālā jauniešu iniciatīvu centra «Nagla» mūzikas apskaņošanas iekārtas iegādi EUR 3000 vērtībā.» Vēstuli parakstījusi Kandavas izglītības pārvaldes vadītāja S. Tiltiņa.
Aizvien pieaugošais spiediens varētu likt nākotnē kvotu pieeju mainīt, secināts lsm.lv. Pret kvotām ir «Delna», skeptiska ir arī Valsts kontrole. Tomēr šogad vecā sistēma paliks nemainīga, jo «labie darbi» būs nākamgad jārāda pašvaldību vēlēšanās.
