Vecsaules pagastā esošajam Likvertenu silam ir pilsētmeža statuss. Meža īpašnieki vēlas šī statusa maiņu.
Krietni vairāk nekā pusgadsimtu Likvertenos ir augušas priedes, lapu koki. Bauskas pievārtē esošais mežs kļuvis par pilsētnieku atpūtas vietu. Ziemā, ja laika apstākļi ļauj, tiek ierīkota slēpošanas trase, vasarā sastopami nūjotāji, ļaudis te ierodas pēc sēnēm. 147 ha šīs teritorijas pieder akciju sabiedrībai «Latvijas Valsts meži» (LVM), prāvos nogabalos saimnieko privātīpašnieki. Valsts daļu te apsaimnieko LVM Vidusdaugavas reģions, izstrādājot meža apsaimniekošanas plānu, uzturot atpūtas vietu, nūjotāju un slēpotāju takas.
Iepazīstina ar jauniem plāniem
Otrdien, 4. oktobrī, mežu apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis un Bauskas iecirkņa vadītājs Lauris Ropājs Vecsaulē tikās ar Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Alvi Feldmani un sabiedrības aktīvistu Herbertu Mucenieku. Tikšanās mērķis bija apskatīties, kā ir veicies ar iepriekšējā saskaņotā meža apsaimniekošanas plāna ieviešanu, informēt par turpmākajiem darbiem – šogad ieplānotajām izlases cirtēm un krājas kopšanas cirtēm. Tāpat izskanēja rosinājums padomāt par iespējām mainīt meža statusu.
J. Belickis skaidroja, ka LVM plānos Likvertenu sils ir ekomežs. Tā pamatuzdevums ir nodrošināt iespēju cilvēkiem mežā atpūsties, tas pilda arī rekreācijas funkcijas. Silam piešķirts arī pilsētmeža statuss, kas nosaka vairākus darbības ierobežojumus. Ņemot vērā šo statusu, pirms gadiem pieciem dažos nogabalos veikta meža izlases cirte. Tajā palikusi daļa veco koku.
Rezultāts nav labs
«Jau tad mēs norādījām, ka šādā mežā un ar šādu koku sastāvu izlases cirte nav īstais risinājums un nedos labu rezultātu. Taču pilsētmeža statuss neļāva veikt kailcirti, bet tikai izlases cirtes. Iznākums nav pozitīvs. Zem priedēm ir atjaunojušās lapu koku un krūmāju sugas, kas neļaus veidoties skaistai priežu mežaudzei. Jaunajām priedītēm nepietiek gaismas, tās tikai nedaudz paaugušās. Starp atstātajiem lapu kokiem nekas vērtīgs nav ieaudzies, tur bija jāveic stādīšana,» stāsta J. Belickis.
Lauris Ropājs piebilst, ka efektīvai mežaudzes atjaunošanai šī metode izrādījusies nepiemērota. Tādēļ daļā izlases ciršu veikta augsnes apstrāde un iestādītas priedītes, jo citādi nav iespējama kvalitatīva meža atjaunošana. Drīz dažās vietās silā tiks cirsti atsevišķi koki, lai uzlabotu apgaismojumu stādījumiem. Taču paliks arī ekoloģiskie koki.
Lai uzlabotu situāciju nākotnē, mežsaimnieki aicina pašvaldību padomāt par iespēju Likvertenu silam noņemt pilsētmeža statusu. Tas ļautu te veikt nelielas kailcirtes pēc kopīgi saskaņota plāna. Tādējādi daudz efektīvāk varētu mežu atjaunot ar vērtīgām priedēm un bērziem.
Lai nepaliek tukšums
«Mums ir svarīgi, lai nocirsto koku vietā pēc iespējas īsāku laiku ir tukšums. Svarīgi, lai te atkal aug koki, lai var slēpot, nūjot, sēņot. Mēs neesam ieinteresēti, lai piepilsētā ir izcirsti klajumi, jo mežs mums vajadzīgs gan vizuālajam tēlam, gan skābekļa ieguvei,» savu pozīciju pauda A. Feldmanis.
Mežsaimnieki skaidroja, ka statusa maiņa nenozīmē, ka viss Likvertenu mežs uzreiz tiks nocirsts. Garants šim solījumam ir teritorijai piešķirtais ekomeža statuss. LVM ir ieinteresēti šeit saglabāt mežu, to pakāpeniski atjaunojot. «Kailcirte tiešām nenozīmē, ka mēs te nogāzīsim uzreiz desmitiem hektāru. Atbilstīgi plāniem mēs varētu nocirst hektāru, divus, sagatavot meža segumu un maksimāli ātri iestādīt jaunos kociņus. Priedītes, piemēram, pēc gadiem pieciem kailcirtē jau būs sasniegušas metra augstumu, līdz ar to mežs tiks atjaunots,» skaidro J. Belickis.
Uzticas speciālistiem
Herberts Mucenieks diskusijas laikā uzsvēra, ka meža apsaimniekošana ir ne tikai koku audzēšana, bet arī veco nociršana un jaunu stādīšana. Tādēļ viņš pauda atbalstu metodei, kura ir efektīvāka. Izlases cirte tikai sākotnēji izskatās vizuāli tīkamāka, taču meža stādījumu atjaunošanai tā nav tik efektīva. «Svarīgi, lai mežs te paliek. Man gribētos uzticēties speciālistiem, viņu skaidrojumam. Arī kokiem ir savs mūžs. Ja tie jācērt, tad tas jādara tā, lai pēc iespējas ātrāk mežu varētu atjaunot,» savu nostāju pauž H. Mucenieks.
Pēc diskusijas dalībnieki vienojās, ka sarunas par šo tēmu jāturpina. A. Feldmanis solīja noskaidrot, kādas darbības jāveic, lai mainītu meža statusu. Ja būs jāveic izmaiņas teritorijas plānā, tad tas būs darbs speciālistiem. Ja būs nepieciešams deputātu balsojums, tad ar viņiem būtu vēlama vēl viena LVM pārstāvju tikšanās.
