Pērn papildu ienākumus blakusdarbā guva 45 500 iedzīvotāju, visbiežāk sievietes, turklāt otrajā darbā strādājošo skaits pieaug vasarā un sarūk ziemā, aģentūru LETA informēja banka “Citadele”, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem.
Tomēr, raugoties Eiropas Savienības (ES) kontekstā, Latvija nav izņēmums, norāda “Citadele”. ES statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka ienākumu gūšana blakusdarbā ar katru gadu pieaug visā Eiropā, vidēji sasniedzot 4,1% no visiem nodarbinātajiem. Latvija ar 5,2% pārsniedz ES vidējo rādītāju, taču Latvijas iedzīvotāji piepelnās mazāk nekā kaimiņi – Lietuvā blakusdarbs ir reģistrēts 5,6% strādājošo, bet Igaunijā 6,7%.
Bankas “Citadele” klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale norāda, ka šī tendence atspoguļo iedzīvotāju spēju elastīgi pielāgoties darba tirgus pārmaiņām un izmantot iespējas labklājības uzlabošanai. Datos redzamā sezonalitāte atspoguļo tautsaimniecības specifiku – gada vidū, kad aktivizējas tūrisms, būvniecība, lauksaimniecība un pasākumu industrija, ir īstermiņa pieprasījums pēc darba rokām. To mērķtiecīgi izmanto strādājošie citās nozarēs, kuru pamatdarbs ļauj apvienot pienākumus.
Šī tendence iezīmē arī pārmaiņas sabiedrības finanšu uzvedībā, norāda Zemgale. Papildu ienākumi arvien biežāk tiek mērķtiecīgi novirzīti ilgtermiņa mērķiem, piemēram, uzkrājumiem vai lielākiem pirkumiem.
Blakusdarbs ne vienmēr nozīmē pārstrādāšanos un izdegšanas riskus, skaidro bankā. Pērn Latvijā 39,1% blakusdarbā nodarbināto papildu darbā nostrādāja vienu līdz desmit stundas nedēļā, bet 26,2% šim mērķim veltīja 11 līdz 20 stundas nedēļā.
Tas sasaucas ar “Eurostat” analīzi par pārstrādāšanās riskiem. Kamēr vidēji ES aptuveni 10,8% iedzīvotāju (Grieķijā pat virs 20%), apvienojot darbus, strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, Latvijā šis rādītājs ir salīdzinoši zems – ap 4,1%. Bankas vērtējumā tas apliecina, ka blakusdarbam lielākoties tiek veltīts salīdzinoši neliels stundu skaits nedēļā un tā nav otra pilna slodze.
Pēdējo desmit gadu statistika uzrāda stabilu un nemainīgu tendenci – sievietes blakusdarbu uzņemas ievērojami biežāk nekā vīrieši. Pagājušajā gadā otrais darbs bija 26 300 sieviešu un 19 200 vīriešu.
Vislielākais blakusdarbā nodarbināto skaits koncentrējas izglītības un veselības nozarēs, kur vēsturiski dominē sieviešu darbaspēks. Tā kā atalgojuma līmenis sabiedriskajā sektorā ne vienmēr spēj reaģēt uz dzīves dārdzību, blakus ienākumi, piemēram, privātstundas vai papildu dežūras citā medicīnas iestādē, var būt kritiski svarīgi pamatvajadzību nodrošināšanai, skaidro “Citadele”.
“Eurostat” analītiskie pārskati liecina, ka ES pastāv divas krasi atšķirīgas blakusdarbu kultūras. Nīderlandē (10,4%) un Ziemeļvalstīs, piemēram, Dānijā (8,9%) un Somijā (7,7%), kur ir ļoti augsts nepilna laika darba īpatsvars, vairāku darbu apvienošana bieži ir brīvprātīga dzīvesstila izvēle, vēlme dažādot savu ikdienu vai attīstīt hobijus.
Turpretī Baltijas valstīs un Austrumeiropā, kur darba tirgū vēsturiski dominē stingrs pilnas slodzes modelis, sekundārā nodarbinātība joprojām lielā mērā ir ekonomiski pamatots solis finanšu stabilitātes nodrošināšanai.
Vismazāk blakusdarbu strādā Bulgārijas (0,5%) un Rumānijas iedzīvotāji, kur oficiālajā statistikā blakusdarbu neuzrāda. Tas, visdrīzāk, varētu liecināt par augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru, uzskata banka “Citadele”.
Pēc aktīvu apmēra banka “Citadele” ir trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. 2025. gada beigās 73,4% bankas “Citadele” akciju piederēja starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija “Ripplewood Advisors LLC”. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir 24,6% akciju.
