Tēlnieka Gunāra Grīnfelda individuālā uzņēmuma «Rokajs» restauratori atjauno Tukuma novada Lestenes baz-
nīcas 17. gadsimta kanceli.
Tā ir baznīcas unikālās iekārtas daļa, kas Latvijas mākslas vēsturē tiek vērtēta kā izcilākais un bagātīgākais baroka laikmeta kokgriezuma ansamblis. Restaurētā kancele tāpat kā altāris, kam vēl nepieciešama atjaunošana, līdz šī gada 1. novembrim tiks samontēti un atkal novietoti Lestenes baznīcā.
Barbari un glābēji
Izpostītā dievnama mākslas dārgumi no 1966. gada glabājās Rundāles pils muzejā. To glābšanā piedalījās toreizējie Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti Imants Lancmanis un Leopolds Kļaviņš, mākslas zinātnieks Jurģis Skulme, entuziasti no Tukuma muzeja.
Lestenes evaņģēliski luteriskā baznīca tikai nedaudz cieta Otrajā pasaules karā, salīdzinot ar padomju laika barbarismu. Kopš 1961. gada, kad draudzei tika aizliegts noturēt dievkalpojumus, baznīcas durvis bija vaļā visiem vējiem un visiem postītājiem. Izdemolēto iekārtu tukumnieki pārveda uz sava muzeja šaurajiem kambarīšiem un netālo Pūres baznīcu, kas mākslas priekšmetu uzglabāšanai nebija īsti droša vieta, bet vismaz pagaidu izeja no situācijas. Lestenes dievnamā drīz vien ierīkoja graudu kalti un klēti, bet baznīcas tornī – ūdens rezervuāru, nodrošinot tuvējam ciemam centralizētu ūdenspiegādi.
Pārvieto uz Rundāli
Rundāles pils muzeja speciālists eksperts Leopolds Kļaviņš atceras pusgadsimtu senos notikumus: «Posts, ko ieraudzījām Lestenes baznīcā, bija neaprakstāms. Tukuma kolēģu izglābtā, bet jau krietni vien izdemolētā iekārta tika demontēta un novietota muzeja šaurajos koridoros. Telpas bija tik maziņas, ka visam nepietika vietas, tādēļ tika pieņemts lēmums iekārtu pārvietot uz nesen nodibināto Rundāles pils muzeju. Ieceres īstenošanā liela loma bija Tukuma muzeja toreizējam direktoram Artūram Vaidziņam. Visiem priekšmetiem jau bija Tukuma muzeja inventāra numuri, bet šīs kolekcijas pirmais priekšmets, kas Rundāles pils muzeja krājumā ierakstīts kā Nr. 1, ir eņģeļa figūra. Tā atradās virs kanceles baldahīna.»
Mākslas dārgumus uz Rundāli pārveduši kravas mašīnas vaļējā kastē. Daudzas skulptūras izglāba LMA Mākslas vēstures zinātniskās laboratorijas toreizējais vadītājs Jurģis Skulme. Vēl 40. gados viņš bija sācis interesēties par Lestenes baznīcas kokgriezumiem, tos pētījis un fotografējis. «Jurģis nolēma skulptūras noslēpt Mākslas akadēmijas bēniņos. Mēs ar Imantu Lancmani tās stiepām pa kāpnēm uz augšstāvu. Kad Rundāles pils muzejs tika atzīts par vispiemērotāko vietu iekārtas uzglabāšanai, pārvedām arī skulptūras no Rīgas un Lestenes dievnama iekārtas fragmentus no glabātavas Pūres baznīcā. Mēs nezinājām, kā beigsies glābšanas akcija. Ja Kultūras ministrija nebūtu pret mums labvēlīga, varējām iekulties milzīgās nepatikšanās,» stāsta L. Kļaviņš.
Profesionāļu komanda
Rundāles pils muzeja speciālisti veica Lestenes baznīcas iekārtas inventarizāciju, nostiprināšanu, retušēšanu un atsevišķu fragmentu rekonstrukciju. Iekārta līdz pat šim gadam glabājās pils muzeja staļļos un ratnīcās. Lestenes baznīcas iekārtas saglabājušās daļas tika eksponētas izstādē «Ventspils koktēlnieki» (1983. g.) un «Posta laiks» (1997. g.) Rundāles pils muzejā.
Draudze atjaunoja darbību un Lestenes dievnamu īpašumā saņēma 2002. gadā. Vēlāk tika nodibināts Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds, kurā līdzekļus ziedoja privātpersonas, firmas, fondi, luteriskās draudzes Latvijā un ārzemēs. Šī gada sākumā Tukuma novada dome ar Rundāles novadā reģistrēto Gunāra Grīnfelda restaurācijas uzņēmumu «Rokajs» noslēdza līgumu par Lestenes baznīcas kanceles restaurācijas veikšanu. Projekts turpinās no 2016. gada 10. aprīļa līdz 30. oktobrim.
Tēlnieks Gunārs Grīnfelds kopš 70. gadu vidus līdz 2014. gadam ir piedalījies Rundāles pils restaurācijā. Pils muzeja direktors Imants Lancmanis viņu raksturo kā visaugstākās raudzes restauratoru, talantīgu ikvienā jomā, atbildīgu un paškritisku. Lestenes baznīcas kanceli Gunārs Grīnfelds un viņa komanda restaurē darbnīcā, kas atrodas Rundāles pils staļļos. Projektā ir iesaistīts kokgriezējs Ivars Ķivulis, glezniecības restauratores Zinaīda Grīnfelde, Līga Jansone, Olita Dzelzkalēja, glezniecības restauratores un zeltītājas Gundega Liepa, Lana Mangusa, zeltītāja Inese Mežkaze, metālkalējs Kārlis Gailis, bet Gunārs Grīnfelds veido figūru modeļus. Projekta konsultanti ir Rundāles pils muzeja restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode un restaurators Vilnis Līdaka.
Alegoriski sižeti
Baznīcas iekārtas autors ir Ventspils kuģu būvētavas slavenais koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss Jaunākais, kurš pasūtījumu veica no 1704. līdz 1709. gadam. Nevienā citā Latvijas dievnamā nav saglabājies tik kvalitatīvs, krāšņs un vienots baroka stila kokgriezumu ansam-
blis. Kanceles atjaunošana restauratoru komandai ir augstas profesionalitātes apliecinājums.
Līdz oktobra sākumam jau ir restaurēts un aizvests uz Lesteni kanceles baldahīns un to vainagojošā figūriņa. Stāsta Gunārs Grīnfelds: «Kancele sastāv no podija jeb paaugstinājuma, kāpņu margas skulpturāla paneļa un baldahīna. Figurālie ciļņi ir sižetiski. Nosacītu tēlu un simbolu valodā tie ataino kristīgās morāles pamatnostādnes. Kāpņu margas panelī ir vizualizēti stāsti par dvēseles atdalīšanos no iznīcīgā ķermeņa, tumsas un gaismas cīņu, ceļu uz debesu valstību, tuvošanos dievatziņai kā kāpšanu kalnā. Savukārt podija kokgriezumos attēloti seši sižeti. Visneparastākais tēls man šķiet burbuļu pūtējs, kam blakus novietots smilšu pulkstenis. Burbuļu vīrs simbolizē bezmērķīgi pavadītu laiku, kam nav ne satura, ne jēgas. Visas skulptūras ir polihromas (krāsainas), daudzās detaļās izmantots zeltījums. Ārkārtīgi skaisti ir kanceles balsti – kokā griezts, graciozs un plastisks vīnogulājs. Visas trūkstošās detaļas no liepas koka tiek izgrieztas no jauna un atbilstīgi apstrādātas, lai ne ar ko neatšķirtos no oriģināla. Tā ir milzīga veiksme, ka saglabājušās ļoti labas fotogrāfijas, kurās Lestenes baznīcas iekārta iemūžināta periodā no 1927. gada līdz 30. gadu beigām, kas ļauj ārkārtīgi precīzi rekonstruēt bojā gājušos fragmentus.»
Nianses un atklājumi
Ar glezniecības restauratora darbu kanceles atjaunošanā iepazīstina Zinaīda Grīnfelde: «Mums ir jāieglezno visas jaunās detaļas un jāietonē virsmas krāsu nobirumi. Izmantojam attaukotas eļļas krāsas – tās nerada spīdumu. Darba procesā bija arī atklājumi. Izrādījās, ka skulpturālo sižetu pamatnes oriģinālā bijušas ar sudraba pārklājumu, kam uzlikta zaļa laka. Sākotnēji domājām, ka kanceles kolonnām ir zaļš marmorējums, taču, notīrot krāsu slāņus, tas izrādījās zilgans. Visas nianses mēs apspriežam kopā ar projekta konsultantiem.»
Kokgriezumu zeltīšanai tiek izmantots 23,5 karātu jeb lapiņu zelts. Inese Mežkaze skaidro, ka apzeltītās detaļas ir jāpārklāj ar patīneļļu un mazliet jānobružā mehāniski, lai oriģinālo un jauno zeltījumu maigi sapludinātu.
Ivara Ķivuļa uzdevums ir trūkstošo koka detaļu vietā izgriezt jaunas, uzmanīgi izpētot Lestenes baznīcas kanceles vēsturisko fotoattēlu tuvplānus. Piedalīties projektā viņu uzaicināja Gunārs Grīnfelds. Savulaik Ivars strādāja Rundāles pilī par restauratoru, vēlāk bija Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas pedagogs, ir piedalījies dažādos kokgriešanas un galdniecības projektos. Viņš ir ļoti priecīgs par iespēju atgriezties iemīļotajā restauratora profesijā.
Novērtēs sabiedrība
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis komentē faktu par Lestenes baznīcas kanceles restaurāciju un dievnama iekārtas atgriešanos īstajā mājvietā:
– Kanceles restaurācija vainago pusgadsimtu mūsu muzeja rūpēs par Lestenes mākslas vērtībām. Es un Leopolds Kļaviņš 1962. gada 2. oktobrī pirmo reizi ienācām šajā dievnamā, ieraudzījām iekārtu, apzinādamies kokgriezumu ansambļa grandiozumu un īpašo nozīmību Latvijas baroka laikmeta mākslā. Rundāles pils muzejā veicot Lestenes altāra un kanceles aprūpi, to popularizējot tematiskajās izstādēs un publikācijās, visu laiku domājām, ka iekārtai noteikti ir jāatgriežas baznīcā.
Esmu bezgala priecīgs par kanceles restaurācijas projektu un ceru, ka tiks atjaunots arī altāris. Nešaubos, ka altāra iekārtas restaurācijai jābūt nacionālam projektam, nevis tikai dažu fondu un pašvaldības iniciatīvai. Ziemassvētku dievkalpojumā atjaunotā kancele un no Rundāles pils muzeja pārvestais altāris tiks iesvētīti. Dekoratīvās mākslas spožo paraugu varēs novērtēt plaša sabiedrība. Noteikti vajag restaurēt arī ērģeles, kas savulaik bija izcils instruments. Ugāles mācītājs un ērģeļu būvētājs Jānis Kalniņš jau ir izpētījis Lestenes baznīcas ērģeles – atliek tikai atrast līdzekļus darba sākšanai.
Mākslas priekšmeti – gleznas un skulptūras – nekur tik labi nesaglabājas kā baznīcās, jo sakrālajās ēkās tie necieš no sausuma. Tāpēc nav nekāda pamata uztraukumam, ka iekārta Lestenes baznīcā «jutīsies sliktāk».
UZZIŅAI
Lestenes evaņģēliski luteriskās baznīcas celtniecība tika pabeigta 1703. gadā.
Koktēlnieks N. Sēfrenss Jaunākais visus baznīcas iekārtas priekšmetus izgatavoja vienlaikus ar ēkas iekštelpu apdari. Lestenes baznīcas pasūtījums bija meistara pēdējais darbs. Viņš gāja bojā mēra epidēmijā.
Liepājas Svētās Annas baznīcas altāris, ko N. Sēfrenss izgatavoja 1697. gadā, ir Lestenes altāra prototips.
Lestenes baznīcas kanceles restaurācijas projekta kopējās izmaksas ir 70 161 eiro (bez PVN). Finansējumu veido Tukuma novada domes, valsts budžeta u. c. līdzekļi.
Avots: izdevums «Lestenes baznīca – arhitektūras un mākslas piemineklis» un Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda mājaslapa.
