Triju Baltijas valstu ministru tikšanās Bauskā pagājušajā nedēļā izvērtās par iespēju citam no cita aizgūt noderīgas idejas. Tā «Bauskas Dzīvei» apliecināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Darba seminārā kopā ar viņu strādāja kolēģis no Lietuvas – iekšlietu ministrs Tomass Žilinsks – un publiskās administrācijas ministrs no Igaunijas Arto Āss. Latvijas ministrs atzina, ka mūsu valstī ir jomas, kur no mums vēlas mācīties, piemēram, igauņi. Pašlaik ziemeļu kaimiņi izzina mūsu administratīvi teritoriālās reformas norisi. Igauņi secinājuši, ka mazo pašvaldību skaits viņiem ir pārāk liels. Igaunijā ir vēlme noteikt, ka minimālais iedzīvotāju skaits zemākā līmeņa pašvaldībā nedrīkstētu būt mazāks par pieciem tūkstošiem. Tādēļ tagad pētīti optimālākie to apvienošanās varianti.
Ministrs nenoliedz, ka arī pie mums šī problēma varētu kļūt aktuāla. Pašlaik jau iezīmējas jauna kopīga ieceru realizēšanas forma – tiek veidotas tā dēvētās sadarbības teritorijas. Līdzīgi, kā, piemēram, izglītības metodiskajā darbā strādā Bauskas un Rundāles novads. Kaspars Gerhards uzskata, ka tas būtu viens ceļš, kā attīstīt teritoriālo reformu valstī.
K. Gerhards uzskata, ka iedzīvotājiem, domājot par nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, jāizzina deputātu kandidātu viedoklis par novada tālāko attīstību teritoriju apvienošanās, funkciju pārdales kontekstā. Ja arī kādas būtiskas teritoriālās izmaiņas iecerētas, noteicošais viedoklis par tām būs pašvaldībām. Tādēļ vēlētājiem būtu jāsaprot, par kādiem deputātu kandidātiem un kurām partijām balsot.
«Bauskas Dzīve» vaicāja ministra redzējumu reģionu attīstībā, sasaistot to ar katastrofālo valsts ceļu stāvokli. K. Gerhards nenoliedza, ka kvalitatīvam ceļam ir liela nozīme novada, pagastu attīstībā, dažkārt pat to pastāvēšanā. Tomēr ir jāapzinās reālā situācija. Padomju okupācijas gados ceļus Latvijā daudzviet būvēja nevis pēc ekonomiskiem apsvērumiem, bet vadoties pēc militāri stratēģiskiem nosacījumiem. Šo laiku situācija, iedzīvotāju skaita samazināšanās rāda, ka ceļu tīkls Latvijā ir pārāk plašs, lai tos spētu uzturēt, nodrošināt atjaunošanu. Tomēr tā esot Satiksmes ministrijas prioritāte izvērtēt valsts ceļu lietderību. K. Gerhards uzsvēra, ka situāciju vislabāk pārzina vietējās pašvaldības. Rundāles novada rīcība, pārņemot savā pārziņā ceļu no Pilsrundāles līdz Svitenei, tam ir labs apliecinājums. Vai tā varētu kļūt par Satiksmes ministrijas piekoptu praksi, K. Gerhards nevarēja apstiprināt.
Darba sanāksmē Bauskas pilī triju valstu kolēģi sprieda arī par citām aktualitātēm reģionālajā politikā, Eiropas fondu līdzekļu apguvē.
