Veselības aprūpē iestājusies ikgadējā rudens krīze – beigušās valsts piešķirtās finansējuma kvotas, un plānotie izmeklējumi cilvēkiem jāgaida mēnešiem, ja vien nemaksā pats vai ar apdrošināšanas polisi.
Pacienti ar hroniskām diagnozēm regulārajiem izmeklējumiem Bauskā oktobra sākumā pierakstīti uz decembri vai pat janvāra beigām.
Kādam procedūra jāgaida četrus mēnešus, taču SIA «Bauskas slimnīca» direktore Mirdza Brazovska skaidro – tas tā ir tikai gadījumā, ja diagnoze un pacienta veselības stāvoklis ļauj gaidīt: «Ja situācija ir akūta – dzīvības vai nāves jautājums, ģimenes ārsts pacientu var nosūtīt tūlītējai izmeklēšanai. Nevienam akūtam pacientam Bauskā neatsaka, gaidīt var nākties vienīgi tiem, kam ir hroniska saslimšana. Ja palīdzību vajag steidzami, ģimenes ārsts nosūta uz reģionālo slimnīcu Jelgavā, kam ir nauda neatliekamajai palīdzībai. Ģimenes ārsti arī paši sazinās ar mediķiem citās iestādēs un gādā, lai pacients palīdzību saņemtu neatliekami, ja tā ir vajadzīga.»
Kā skaidro M. Brazovska, valsts piešķirtās kvotas vairākos diagnostikas virzienos beigušās jau septembrī, bet ginekoloģijā tās Bauskā vēl atlikušas, jo te trūkst ginekologa. «Esam ar kvotām rīkojušies apdomīgi – ja būtu palaiduši izmeklējumus bez rindām, nauda jau sen būtu beigusies, bet izmantošanu plānojam tā, lai akūtos pacientus var pieņemt visu gadu,» atzīst direktore.
M. Brazovska vēstulē Veselības ministrijai lūgusi atjaunot apmaksu par pacientiem, kam palīdzību sniedz Bauskas slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Te dežurē divi ārsti, kas var pieņemt lēmumus par palīdzību akūtiem pacientiem.
«Vajadzīgi līdzekļi steidzamai diagnostikai, lai vieglākus veselības traucējumus pēc atvešanas ar «ātro» palīdzību varētu novērst šeit, nevis vest reģiona cilvēkus uz Jelgavu. Tas atslogotu reģionālās slimnīcas darbu un neatliekamās palīdzības mediķu darbu, kā arī ļautu bez kavēšanās risināt ārkārtas situācijas, kas ir iespējamas uz tuvējās šosejas A7. Vēlamies steidzamās palīdzības punktu papildināt ar divām novērošanas gultām, kur pacientam pirmo 24 stundu laikā var novērst hipertonisko krīzi vai sirds ritma traucējumus.»
Kā uzsver M. Brazovska, Bauskas slimnīcas pakalpojumi vajadzīgi visam bijušajam rajonam ar kopējo iedzīvotāju skaitu teju 50 tūkstoši, un tas jāņem vērā, plānojot turpmāko valsts finansējumu: «Ja piešķirtu atbilstīgu finansējumu, stacionāru ar fizioterapijas nodaļu Bauskā rehabilitācijai varētu ērtāk izmantot attālāku vietu, piemēram, Skaistkalnes vai Valles, iedzīvotāji.»
Iecavas veselības centra direktors Sandris Kaidaks «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka novadā vēl ir dažas pozīcijas, kurās kvotas nav beigušās, tomēr naudas vajadzētu vairāk: «Ar papildu finansējumu ir risks, ka tas kādai citai jomai jāatņem, tāpēc jādomā par pamata līdzekļu palielināšanu.»
Abi veselības aprūpes iestāžu vadītāji gan uzsver – pozitīvas cerības rada tā dēvētais «zaļais koridors» onkoloģijas pacientiem, kam piešķirts atsevišķs finansējums un kas darbojas otro mēnesi. Jaunajā shēmā cilvēki ar aizdomām par saslimšanu ar vēzi uz izmeklējumiem brīvi tiekot teju bez gaidīšanas.
S. Kaidaks uzsver – kaut arī nosūtījumu izmeklēšanai izraksta ģimenes ārsts, arī pacientam pašam jāizturas atbildīgi pret savu veselību un aktīvi jāmeklē, kur pakalpojumu var saņemt ātrāk un ar valsts finansējumu. IVC vadītājs iesaka informāciju meklēt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā internetā.
Pašlaik nav iespējams rast papildu finansējumu, lai papildinātu nepietiekamās kvotas, veselības ministre Anda Čakša paziņojusi aģentūrai LETA. Tas nozīmē, ka pacienti regulāros izmeklējumus vai nu būs spiesti gaidīt, vai apmaksāt no savas kabatas.
Ministre valdībā uzturot prasību par papildu finansējumu veselības nozarei, taču Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinis – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir teju beigušies, tāpēc kvotu jautājumā tiks meklēts cits risinājums kopā ar Veselības ministriju. A. Čakša teic, ka pašlaik valdībā diskutē par veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņu. Valdība šonedēļ konceptuāli atbalstījusi risinājumu, kas neparedz papildu maksājumus iedzīvotājiem, taču diskusijas vēl ritēs līdz nākamā gada aprīlim.
