Olu ražotāja «Balticovo» Iecavas ražotne par vistu labturības pārkāpumiem katru gadu maksā arvien mazāku sodu, «Bauskas Dzīvi» informēja uzņēmuma mārketinga pārstāvis Armands Šterns.
«Balticovo» Iecavas ražotnes 2013. gadā samaksātais sods par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) konstatētajiem vistu labturības pārkāpumiem bija 2500 lati jeb 3557 eiro, 2015. gadā – 3300 eiro, šogad – 1800 eiro, liecina uzņēmuma pārstāvja sniegtie dati.
TV3 raidījums «Nekā personīga» svētdien vakarā vēstīja, ka dzīvnieku aizstāvji septembrī iekļuvuši «Balticovo» rūpnīcās Madonā un Daugavpilī, kur konstatēti labturības pārkāpumi – vistu sprostos redzami beigti putni, kuri tur guļ jau ilgāku laiku, citi putni sprostos esot savainoti, sakropļoti, nevar nostāvēt kājās. Daugavpils fermā ir 82 000 vistu, Madonā četrās kūtīs – 140 000 mājputnu.
«Balticovo» valdes loceklis Kārlis Valdens noliedzis, ka noteikumi būtu pārkāpti. Aktīvisti fiksējuši izņēmuma gadījumus problemātiskākajās kūtīs, bet to nevarot attiecināt uz visu uzņēmumu. K. Valdens skaidrojis: «Tur ir 140 000 putnu, jūs atradāt vienu slimu kāju un trīs nobeigušos dzīvniekus. Tas neliecina, ka tiek pārkāpti kaut kādi noteikumi. Tā nav mūsu paraugnovietne, bet minimālās prasības tur tiek garantētas.» PVD labturības prasību ievērošanu vistu novietnēs pārbauda reizi gadā. Ja konstatē pārkāpumus, uzdod tos novērst un pēc laiciņa pārbauda atkal, ziņo «Nekā personīga».
Pēc raidījuma medijiem izplatītā uzņēmuma paziņojumā norādīts, ka «Balticovo» plāno pakāpeniski palielināt ārpus būriem turēto dējējvistu skaitu. Pašlaik Latvijā aptuveni 2% olu tirgū ir brīvās turēšanas apstākļos vai kūtī dējušu vistu olas. «Latvijas patērētājs, līdzīgi kā tas ir noticis turīgākās ES valstīs, palielinoties pirktspējai, ar laiku varētu būt gatavs maksāt mazliet vairāk un izvēlēties tā dēvētās 1. un 2. kategorijas olas,» teikts paziņojumā, ««Balticovo» drīz plāno sākt arī bioloģisko jeb 0. kategorijas olu pārdošanu, ko pagaidām Latvijas lielie ražotāji nepiedāvā.»
Latvijā, Lietuvā, Igaunijā – «Balticovo» mājas tirgū – patērētāji vairāk nekā 90% gadījumu izvēloties būros audzētu vistu olas, kas ir ievērojami lētākas, salīdzinot ar ārpus būriem dējušu vistu olām. Saskaņā ar ES vienoto marķējuma sistēmu, uz olas uzdrukātā koda pirmais skaitlis šīm olām ir 3. «Balticovo» piedāvājumā ir olas ar zīmolu «Zemnieku», kas ir dētas kūtī, un to marķējumā pirmais skaitlis ir 2. Uzņēmuma sortimentā ir brīvās turēšanas apstākļos dētās «Mājas» olas, kuru marķējumā pirmais skaitlis ir 1, skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Būros audzētu vistu olas tiek uzskatītas par tīrākām, jo dējējvistu veselība nav pakļauta nekontrolējamiem vides faktoriem un infekcijai. Farmācijā ir pieprasījums tieši pēc būros audzētu vistu olu izejvielām, pausts «Balticovo» paziņojumā. Būros audzētām dējējvistām dzīves laikā netiek izmantoti medikamenti un kokcidiostati, kas ir ļoti svarīgi olu kvalitātei. Būros turētās dējējvistas ir vakcinētas pret salmonelozi.
Kā atgādina A. Šterns, «Balticovo» investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, lai izpildītu jaunās prasības vistu labturībā, tostarp lielāku platību, ko nosaka 2012. gadā spēkā stājusies ES Direktīva dējējvistu aizsardzībai. Arī šogad turpinās uzņēmuma ražošanas attīstība – jaunputnu novietņu būvniecībā un iekārtās tiks investēti vairāk nekā 800 tūkstoši eiro.
Uzņēmums pilnveido vistu labturības un drošības kontroles procedūras, izglīto darbiniekus. «Liela loma ir cilvēciskajam faktoram – prast precīzi ievērot vistu veselības stāvokļa izmaiņas, īpaši ņemot vērā lielo putnu skaitu, kas ir jāapskata. Uzņēmums ir noteicis pārbaužu procedūru un vairāku līmeņu kontroles mehānismus, tostarp ārkārtas pārbaudes, un jāatzīst, ka vēl aizvien atrodam lietas, kuras ir jāpilnveido,» atzīst uzņēmuma komercdirektors Toms Auškāps.
«Balticovo» vadības pārstāvji pauž – atklātība rada uzticēšanos, tāpēc uzņēmums neslēpj ražotnes un skaidro patērētājiem vistu audzēšanas procesu, neidealizējot to, lai pircēji paši varētu izvēlēties. Savukārt biedrība «Dzīvnieku brīvība» aicina cilvēkus iegādāties dārgākās brīvi turētu vistu olas, neatbalstot putnu ekspluatēšanu.
Kā informē A. Šterns, «Balticovo» pašlaik ir 2,4 miljoni dējējvistu, lielākā daļa izvietota galvenajā ražotnē Iecavā, pārējās – filiālēs Madonā un Daugavpilī. Uzņēmums produkciju pērn eksportējis uz ASV, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Igauniju, Itāliju, Japānu, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Slovāki, Slovēniju, Somiju, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju.
