Līdz piektdienai, 5. jūnijam, Valsts vides dienestam vēl iespējams iesniegt rakstiskus priekšlikumus par vēja parka “Eleja” ieceri. Projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksmē 28. maijā Svitenes tautas namā pulcējās iedzīvotāji, kuri pauda bažas par iespējamo ietekmi uz vietējiem ceļiem, lauksaimniecības zemēm, trokšņa līmeni un Rundāles pils apkārtnes ainavu, “Bauskas Dzīve” uzzināja pašvaldībā.
SIA “Utilitas Wind” plāno izveidot vēja parku Jelgavas un Bauskas novadu teritorijās, paredzot uzstādīt līdz 17 vēja elektrostacijām ar jaudu līdz astoņiem megavatiem katrai. Bauskas novadā projekts tieši skar Viesturu pagastu, taču tā ietekmi varētu izjust arī apkārtējo teritoriju iedzīvotāji.
Sanāksmē attīstītāja pārstāvji iepazīstināja ar uzņēmuma līdzšinējo pieredzi, tostarp Tārgales vēja parku, kā arī skaidroja mūsdienu enerģijas uzkrāšanas risinājumus. Sapulcē tika uzsvērts, ka vēja elektrostaciju saražoto enerģiju iespējams uzkrāt baterijās, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas piegādi arī periodos, kad vēja nav.
Pašvaldība norāda, ka iedzīvotāju jautājumi ieceres attīstītājiem galvenokārt bija saistīti ar projekta ietekmi uz ikdienas dzīvi. Iedzīvotāji pauda bažas par smagās tehnikas radīto slodzi uz vietējiem ceļiem būvniecības laikā. Attīstītāji paskaidroja, ka būvniecības laikā tiks izmantoti valsts, pašvaldības un privātie ceļi — tikai ar īpašnieku piekrišanu. Pirms izmantošanas brauktuves tiks sakārtotas un nepieciešamības gadījumā nostiprinātas. Turklāt attīstītāji apņemas nodrošināt piekļuves ceļu uzturēšanu: pļaut ceļmalas, veikt remontdarbus un ziemā tīrīt sniegu.
Ne mazāk aktuāls bija jautājums par iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību. “Utilitas Wind” pārstāvji uzsvēra, ka vēja elektrostaciju izvietojums tiks modelēts tā, lai trokšņa līmenis nepārsniegtu ne Latvijas normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības, ne Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Izšķiroša nozīme būšot attālumam no dzīvojamajām mājām un apdzīvotām vietām. IVN laikā paredzēts veikt detalizētus trokšņu aprēķinus un izvērtējumus.
Īpaša uzmanība sapulcē tika pievērsta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse norādīja, ka Bauskas novads Latvijas un pat Baltijas mērogā izceļas ar īpaši bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, tostarp Rundāles pili. Latvijā šobrīd ir ļoti maz UNESCO Pasaules mantojuma objektu, un šāds statuss nozīmē arī virkni ierobežojumu – īpaši attiecībā uz ainavas un skatu punktu aizsardzību.
L. Lūse vērsa uzmanību, ka Rundāles pils gatavojas pretendēt uz UNESCO Pasaules mantojuma objekta statusu. Ja tiks izpildītas UNESCO prasības un statuss piešķirts, tas noteiktu konkrētus ierobežojumus vēja staciju izvietošanai noteiktā attālumā no pils, jo būtiska ir tās vizuālā uztvere un ainavas kvalitāte.
Tā kā reģionā dominē rietumu vēji, jāvērtē arī iespējamais trokšņa līmenis noteiktās teritorijās. Attīstītāju pārstāvis apliecināja, ka ainavas jautājumam tiek pievērsta īpaša uzmanība un tas tiks vērtēts padziļināti. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek veikts arī ainavas izvērtējums. Galīgie secinājumi būs zināmi pēc ekspertu atzinuma saņemšanas.
Papildu uzmanību projektam pievērsis arī TV3 raidījums “Nekā personīga”. Svētdien, 31. maijā, publiskotajā sižetā tika aktualizēts jautājums par nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju statusa maiņu Jelgavas novadā – teritorijā, kur plānota daļa no vēja parka “Eleja”.
Raidījumā min, ka nacionālas nozīmes statuss ir piešķirts 3% no visām lauksaimniecības zemēm Latvijā. Šāds statuss tiek piešķirts zemei, kas ir īpaši kvalitatīva, ar likumu aizliedzot to izmantot citiem mērķiem, piemēram, uzstādīt vēja ģeneratorus. Visas šāda statusa zemes atrodas Jelgavas, Bauskas un Dobeles novados.
Pēc raidījumā vēstītā, Jelgavas novadā vairāki zemesgabali nacionālo statusu ir zaudējuši, tostarp vairākos no šiem zemesgabaliem ir plānots uzstādīt vēja ģeneratorus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Zemkopības ministrijā raidījumam skaidrots, ka statusu var mainīt pēc pašvaldības ierosinājuma, savukārt pašvaldībā norādīts, ka izmaiņas notiek tikai tad, ja Zemkopības ministrijas dati par augsnes kvalitāti pasliktinās. Kad tieši pašvaldība grozījusi zemesgabala statusu, nav zināms.
Jelgavas novada domes izpilddirektors Gatis Ģērmanis (“Latvijas zaļā partija”) min, ka vismaz reizi piecos gados Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) apseko zemes un ņem paraugus. Informāciju apkopo Tieslietu ministrijas padotībā esošais Valsts zemes dienests. Ja teritorijas vērtējums noslīd zem 60 ballēm, tā vairs neskaitās īpaši augstvērtīga lauksaimniecības zeme.
“Nekā personīga” informē, ka viens no šādiem zemesgabaliem, kuram noņemts īpašais statuss, pieder lielzemniekam Uldim Caunem, kurš pērn no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēts novada domē. Caune apgalvojis, ka īpašumu jau iegādājies, kad tas vairs nebija īpašā vērtē, taču, pēc raidījumā minētā, zemesgrāmatas dati rāda, ka viņš to nopircis pirms 15 gadiem — ilgi pirms tas zaudēja nacionālās nozīmes teritorijas statusu.
Tāpat raidījumā min, ka amatpersonas deklarācija liecina, ka no vēja parka attīstītāja SIA “Utilitas Wind” Caune pagājušajā gadā saņēmis gandrīz 44 000 eiro.
“Esmu noslēdzis nodomu protokolu, nodomu līgumu, ka es piekrītu, ka uz manām zemēm, konkrētām zemēm, var tikt izvietoti vēja ģeneratori,” sacīja Caune, piebilstot, ka viņš nav vienīgais ar kuru šāds līgums ir noslēgts.
Atsaucoties uz zemesgrāmatas datiem, raidījums min, ka vairāki Caunes īpašumi ir iznomāti potenciālā vēja parka attīstītājam pirms vairākiem gadiem. Tagad projektu pārņēmusi “Utilitas Wind”. Zemesgrāmatā vairākos Jelgavas un Bauskas novada īpašumos iekļautas atzīmes par līgumiem ar šo kompāniju, tostarp lielākā daļa no tiem ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas.
Caune arī paudis, ka domē par Elejas vēja parku lēmumi nav pieņemti.
Sākotnējā sabiedriskā apspriešana ir tikai pirmais posms. Rakstiskus priekšlikumus Valsts vides dienestam var iesniegt vēl līdz šī gada 5. jūnijam.
Ar sagatavotajiem materiāliem par paredzēto darbību var iepazīties ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādātāja tīmekļa vietnē (https://environment.lv/lv/aktualitates), kā arī klātienē (darba laikā): Jelgavas novada pašvaldībā (Pasta iela 37, Jelgava, Latvija, LV-3001), Sesavas pagasta pārvaldē (Zemgales iela 11, Sesava, Sesavas pagasts, Jelgavas novads, LV-3034), Elejas pagasta pārvaldē (Dārza iela 5, Eleja, Elejas pagasts, Jelgavas novads, LV-3023), Bauskas novada pašvaldībā (Uzvaras iela 1, Bauska, Bauskas nov., LV-3901) un Rundāles apvienības pārvaldē (Pilsrundāle 1, Rundāles pag., Bauskas nov., LV-3921).
Rakstiskus priekšlikumus par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi var sūtīt Valsts vides dienestam (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV-1045, tālrunis: 67084200, e-pasts: [email protected], www.vvd.gov.lv) līdz 2026. gada 5. jūnijam.
Pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas notiks padziļināta izpēte – ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošana, kurā eksperti vērtēs: trokšņa līmeni, zemas frekvences troksni, vibrācijas, mirgošanas efektu un citus vides riskus • putnus, sikspārņus, biotopus, aizsargājamās sugas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas • ietekmi uz ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām; citas ietekmes: aviācijas drošību, klimata aspektus, sociāli ekonomiskos faktorus, saimniecisko darbību un kumulatīvās ietekmes.
Kad ziņojums būs gatavs, iedzīvotājiem atkal būs iespēja ar to iepazīties un paust savu viedokli nākamajā sabiedriskajā apspriešanā.
Jautājumi un atbildes
1. Cik augstas būs plānotās vēja turbīnas?
Plānotas jaunas paaudzes stacijas: masta augstums var sasniegt 179 metrus, bet kopā ar rotora spārniem konstrukcijas kopējais augstums var būt līdz 264 metriem.
2. Vai vēja parks neiznīcinās vietējo bišu saimes?
Attīstītāji norādīja, ka Eiropā veiktie pētījumi (Polijā, Francijā) nav konstatējuši bišu saimju dzīvotspējas samazināšanos vēja parku tuvumā.
3. Kas notiks ar turbīnām pēc to kalpošanas laika?
Attīstītāji plāno, ka vēja parks darbosies vismaz 30 gadus – jaunākie turbīnu līgumi garantē šādu ekspluatācijas laiku. Uzņēmuma pārstāvji dalījās arī ar pieredzi Grobiņas vēja parkā, kas darbojas kopš 2001. gada: no 33 turbīnām tikai vienai ir bojāta ass, un to plānots pilnībā demontēt, maksimāli nodrošinot materiālu otrreizēju pārstrādi.
Metāla detaļas tiek nodotas utilizācijai un pārstrādei, stiklaplasta spārni – cementa ražošanai, betona pamati tiek demontēti, šķembas izmanto ceļu būvē, bet tērauda armatūra nonāk metāllūžņos.
4. Vai manā pagastā ceļi tiks sabojāti?
Pirms būvniecības sākšanas tiek slēgti līgumi par ceļu izmantošanu. Attīstītājiem ceļi ir jāsagatavo, jānostiprina un pēc tam jāuztur (tostarp jāpļauj ceļmalas un jātīra sniegs).
5. Vai vēja stacijas drīkst būvēt jebkur?
Nē, ir būtiski ierobežojumi. Piemēram, tās nedrīkst izvietot nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs un bez zemes īpašnieka piekrišanas.
6. Kā tiks vērtēta ietekme uz Rundāles pils ainavu?
Tiks veikts padziļināts ainavu izvērtējums, ņemot vērā Rundāles pils ambīcijas iekļauties UNESCO mantojuma sarakstā.
