Latvijā līdz šim nebijis brauktuvju aprīkojums uzstādīts uz ceļa A7 posmā no Bauskas līdz Grenctālei.
Vairākos krustojumos tā dēvētās drošības saliņas tagad ir īpaši pamanāmas un aprīkotas ar sarkanbaltiem atstarojošajiem signālstabiņiem.
Triecienizturīgs materiāls
Stabiņi ir izgatavoti no elastīga poliuretāna, kas trieciena rezultātā nedeformējas, bet atgriežas sākumstāvoklī. Brauktuves saimniece valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) uzsver, ka Bauskas virzienā ir visnoslogotākā šoseja Latvijā ar intensīvu kravas transporta satiksmi. Tāpēc tieši uz šīs šosejas ir uzlikts pirmais šāda veida drošības saliņu aprīkojums.
Brauktuve šķiet šaurāka
Iedzīvotāji jauninājumu vērtē neviennozīmīgi. Autobusa šoferis Māris Geriņš uzskata, ka šie stabiņi rada papildu stresu, jo psiholoģiski brauktuve šķiet šaurāka. Dažreiz ir situācijas, kad iekrāsotās saliņas ir vienīgā vieta, kur patverties no neprātīgi pa šoseju braucošajām «fūrēm». Pie Grenctāles stabiņi uz ceļa apgrūtina skolēnu autobusa uzbraukšanu. Ja nāktos stūrēt kravas auto ar divām piekabēm, kreiso pagriezienu nebūtu iespējams veikt. Daina no Ceraukstes teic, ka, ejot pa brauktuves malu, tagad jūtas nedrošāk. Kravas mašīna, pamanot gājēju, nevar pabraukt uz kreiso pusi, jo tur ir stabiņi.
Ceraukstietis Viesturs Janševskis atzīst, ka ceļš posmā no Bauskas līdz Grenctālei ir ļoti noslogots, tādēļ nedrošs. Varbūt ar šiem stabiņiem viens otrs trakais braucējs tiks nedaudz piebremzēts.
Muļķus stabiņi neapturēs
Neitrāli pret jaunievedumu izturas auto apmācības instruktors Bauskā Imants Geiba. Līdzīgs aprīkojums uz A7 ir brauktuvei Lietuvā. Cik tas ir efektīvs, nav noskaidrojis. «Kas ir bijuši muļķi, tie tāpat «lidos» pa šoseju, un nekādi stabiņi viņus neapturēs. Teorētiski jaunievedumam jāuzlabo drošība, realitāti rādīs laiks,» spriež I. Geiba. Viņam šķiet, ka satiksmes drošības uzlabošanai būtu jāizmanto citi efektīvāki veidi, piemēram, izbūvējot uz ceļiem papildu joslas.
Izskanēja viedoklis, ka pie mums daudz līdzekļu tiek šķērdēts dažādu vizuālo risinājumu piedāvāšanai, piemēram, apdzīvoto vietu nosaukumu plāksnīšu nomaiņai ar stilizētiem zīmējumiem. Valstī tā izmaksās ļoti lielu naudu, kuru lietderīgāk būtu bijis ieguldīt brauktuvju remontā, paplašināšanā. «Šī ir tikai tāda ilūzija par drošības uzlabošanu,» spriež I. Geiba.
Kopšana ziemā
Uzrunātie pauda šaubas, vai papildu aprīkojums netraucēs brauktuves uzturēšanai ziemā. Idejas kritiķiem šķiet, ka šķūres ziemā stabiņus tāpat nolauzīs un viss būs kā bijis.
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Autoceļu uzturētājs» Bauskas nodaļas vadītāja Antra Kuka pašlaik nevarēja komentēt, kā veiksies ar brauktuves kopšanu ziemā. Lietuvā līdzīgs aprīkojums uzstādīts, tur sniegu nošķūrēt tas netraucē. Viņa cer, ka Latvijā stabiņi uzstādīti, ņemot vērā apkopes transporta prasības. «Ja lietuvieši spēj ziemā nošķūrēt ceļu šajos posmos, tad jau mēs arī to varēsim,» teic A. Kuka.
Pirmais projekts valstī
LVC pārstāve Anna Kononova «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka projekts brauktuves aprīkošanai ar īpašajiem signālstabiņiem izmaksāja nedaudz vairāk kā 18 tūkstošus eiro: «Šis ir pirmais projekts valsts ceļu tīklā. Par to, vai līdzīgi aprīkot arī citas saliņas uz Bauskas šosejas, lems eksperti, un to arī rādīs laiks. Par drošības saliņu aprīkojumu savulaik diskutēja un lēma Satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti. Visas saliņas uz valsts autoceļiem nekad nebūs šādi aprīkotas. Vietām tas nav iespējams tehniski, citur nav nepieciešamības, vietām ir pārāk maza satiksmes intensitāte.»
Komentāri un viedokļi interneta vietnē iauto.lv
«Es esmu pret šo saliņu norobežošanas veidu. Disciplīnu jāpanāk ar sodu bardzību, nevis šādi. Kļūdaina apdzīšanas manevra gadījumā var sanākt, ka kādam vairs nav, kur sprukt.»
«Ir gadījies redzēt, kā Lietuvā «fūre» apdzen citu «fūri» un divus vieglos pa pretējo pusi stabiņiem un nāk tieši virsū. Tiem stabiņiem ir gan plusi, gan mīnusi. Pozitīvais – lielāka drošība, negatīvais ir tas, ka no saliņas līdz saliņai ir nelieli attālumi. Ja kāds velkas pa priekšu, nevar tikt garām, savukārt tad, kad it kā varētu apdzīt, ir vai nu nepārtrauktas līnijas, vai pretimbraucošie.»
Velosipēdists Andris dalās savā pieredzē: «Tagad, ikdienā braucot šo gabalu ar velosipēdu, īpaši drošāk nejūtos. «Fūres» brauc aizvien tuvāk un tuvāk.»
«Šāds aprīkojums ļauj cik necik droši un pasargāti nogriezties no šosejas pa kreisi. Gan tiem, kas nogriežas, ir droši, gan tiem, kuri izgriežas no mazāk svarīga ceļa, risks saņemt kādu apdzinēju sānā krietni mazinās. Salīdzinoši lēts, bet gana efektīvs risinājums «vairāku zaķu nošaušanai».»
«Beidzot Latvijā arī kaut ko dara drošības labā uz ceļiem. Lietuvā jau labu laiku tādi stabiņi ir, un jūties drošāk uz ceļiem.»
