Ministru kabinets šonedēļ, 26. oktobrī, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma apstiprināja atbalsta piešķiršanu graudu audzētājiem.
Graudaugu sektors Latvijā saskaras ar finanšu grūtībām, ko izraisīja nelabvēlīgi labības audzēšanas apstākļi, graudu kvalitātes un iepirkuma cenas kritums un graudu ražošanas un pirmapstrādes izmaksu palielinājums, norādīts ZM ziņojumā par situāciju graudkopībai. Tāpēc mainīta tiešmaksājumu piešķiršanas kārtība, lai palīdzētu graudkopjiem, pārnesot sešus miljonus eiro pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām finansējumu no 2017. uz 2016. gadu, vēsta ZM.
Atbalstu saņems visi graudaudzētāji, balstoties uz šogad maijā Lauku atbalsta dienestā reģistrētā vienotā iesnieguma datiem par deklarētajām un apstiprinātajām laukaugu platībām. Pēc sākotnējā aprēķina, katrs graudu audzētājs saņems septiņus eiro par hektāru.
Rundāles novada graudu audzētājs Raimons Kazbuķis «Bauskas Dzīvei» teic –, viņaprāt, tas ir politisks lēmums, kas, visticamāk, ir izdevīgs Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
«Manuprāt, tas nav īsti pareizi, jo nauda nav liela, bet sabiedrībai šis lēmums nepatīk. Tiesa, šogad mums ir ko vērts katrs eiro, jo ienākumi bija mazi, tomēr šis nav grūtākais gads un zemnieki būtu to pārcietuši,» saka R. Kazbuķis, «tagad mēs vairāk zaudējam ar cilvēku tracināšanu, jo daudziem neklājas viegli, tāpēc šķiet, ka zemniekus atbalsta nepamatoti. Zemnieki ZZS ir tikai vēlētāji, un ar šo lēmumu politiķi grib savākt balsis, jo līdz šim šī spēka politiķi par mums nemaz īsti nav rūpējušies.»
R. Kazbuķa vērtējumā, piešķirtā nauda graudu žāvēšanas zaudējumus nemaz neizlīdzina, tam bija vajadzīga sējumu apdrošināšana ar laika apstākļu risku. «Mani tīrumi ir apdrošināti, un es ievēroju sentēvu principu – labos gados iekrāju, lai varētu pārlaist sliktos,» stabilas darbības nianses atklāj zemnieks. «Ja 25 gadu laikā kopš darbošanās neatkarīgā valstī saimniecībai nav apgrozāmo līdzekļu, ar biznesa vadību kaut kas nav kārtībā. Glabāju arī sēklu, ja nu pēc ziemošanas kaut kas jāpārsēj. Ražu novākt arī jāprot – mēs šogad pļāvām bez pauzēm, kombainu neapturot un mehāniķiem maksājot kārtīgu algu, lai būtu motivācija labi strādāt. No rīta graudu mitrums bija 24 – 25, pēcpusdienā – jau 15 – 16. Zemnieks ir atkarīgs no gadalaikiem, un ar tiem jāiemācās sadzīvot.»
Kā vēsta ZM, grozījumi tiešmaksājumu piešķiršanas kārtībā noteic, ka turpmāk arī tie zemnieki, kuri piedalās mazo lauksaimnieku shēmā, varēs saņemt tādas pašas nodokļu atlaides un citus atvieglojumus kā vienotā platības maksājuma (VPM) saņēmēji. Tas nozīmē, ka prasība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības deklarēšanu un apstiprināšanu VPM saņemšanai ir uzskatāma par īstenotu arī tad, ja tiek saņemts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājums.
