Šonedēļ internetā diskusijas raisīja 2016. gada maija datu tabula, kurā dota informācija par atalgojumu augstākās un vispārējās izglītības sistēmā.
Protams, sadaļa «Vidējā alga» uzreiz raisīja sašutumu – pedagogi vidējās izglītības iestādēs saņem vidēji 871 eiro, bet asistenti, lektori un docenti augstskolās – no 518 līdz apmēram 800 eiro. Viss izskatās loģiski – finansiāli novārtā pamestā augstākā izglītība jāatbalsta.
Tomēr, ja pacenšas datu gūzmā atrast svarīgāko un nozīmīgāko, akcents mainās. Pedagogu atalgojums lielāks ir tāpēc, ka viņi strādā gandrīz divreiz vairāk stundu, slodze lielāka. Samaksa par stundas darbu pedagogiem ir mazāka, un vismazākā tā ir pirmsskolas izglītības skolotājiem, kas savukārt strādā visvairāk.
Tādā veidā bieži vien statistikas datos pievērš uzmanību tam, ko vēlas ar šiem datiem panākt, un būtība, cēlonis paliek nepamanīts.
Augstskolu gadījumā svarīgi ir tas, ka tikai daļa mācībspēku, kam par stundu maksā vairāk, arī tiek pie normālas vai lielākas slodzes. Visdrīzāk, tā ir hierarhijas problēma, kur vadība un pensijas vecumu pārsniegušie lektori un profesori vēlas saglabāt ienākumus un ierobežo jaunos. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno palielināt atalgojumu visiem par 30 procentiem. Asociētajiem profesoriem atalgojums pieaugs vidēji par gandrīz 500 eiro, bet asistentiem – par 150 eiro. Tas diez vai palīdzēs atrisināt mazāk atalgoto darbinieku problēmas.
Neiedziļinoties minētajos datos, var likties, ka IZM ir atradusi, kur slēpjas augstskolu pasniedzēju neapmierinātības iemesls. Patiesībā internetā publicētā tabula var vien sarīdīt augstākās un vispārējās izglītības pārstāvjus.
