Starptautiskā dzelzceļa maģistrāle «Rail Baltica» no Lietuvas puses šķērsos Mūsu Brunavas pagastā, Lietuvas pusē – pie Daģai ciema. Tālāk vilcieni trauksies pa trasi, kuras novietojums guvis atbalstu arī Bauskas sabiedrībā.
Bauskas novada domē 27. oktobrī notika «Rail Baltica» Lietuvas teritorijā paredzētā posma pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Dokumentu sagatavoja un Bauskā prezentēja firmas «Aecom» pārstāvis Mikolass Dumbrava.
M. Dumbrava iepazīstināja ar diviem trašu variantiem, kas tika vērtēti Lietuvas pusē. Pirmajā variantā pirms Mūsas sliedes šķērsoja nelielu laukumu Ziemeļlietuvas karsta reģiona teritorijā. Veicot ģeoloģisko izpēti, karsta pazīmes tomēr šajā teritorijā netika konstatētas. Otrais variants pierobežā ir par 1,27 kilometriem īsāks, līdz ar to tas būtu lētāks. Taču šeit sliedes šķērsotu blīvi apdzīvotu teritoriju, vērtīgu lauksaimniecības zemi, kultūras mantojumu objektu zonu, aizsargājamas teritorijas Lietuvas pusē. Savukārt Latvijā tās būtu līdzās Zluktenes senkapiem, šķērsotu arī vērtīgu lauksaimniecības zemi. Ņemot vērā Latvijas institūciju prasības un trūkumus, kuri fiksēti otrajā variantā, sliedes no Lietuvas Mūsu šķērsos pirmajā variantā pie Daģai ciema.
Sanāksmē Bauskā M. Dumbrava pastāstīja, ka Panevēžā izbūvēs tehniskās palīdzības punktu. Ugunsgrēku, avāriju, citu tehnisku problēmu gadījumā avārijas un remonta brigāde varēs steigties palīgā arī uz Bauskas novadu. Attālums no Panevēžas līdz Latvijas robežai – 63 kilometri. Satiksmes ministrijas pārstāvis Kaspars Vingris pastāstīja, ka Latvijas pusē šāds avārijas dienests būs izvietots Vangažos, kas ir gandrīz 80 kilometru no robežas. Tādēļ būtu tikai loģiski, ka notikuma vietā pirmie ierastos Lietuvas speciālisti.
K. Vingris skaidroja, ka Bauskā plānots izbūvēt apdzīšanas punktu. Nākotnē šo infrastruktūru varētu paplašināt ar atzaru uz Bauskas pasažieru un kravas staciju.
Sabiedriskajā apspriešanā tika pārrunāta iespējamā ietekme uz vidi objekta būvniecības, kā arī ekspluatācijas periodā. Problēmas varētu radīt būvniecības tehnikas intensīva pārvietošanās, iespējamā mežu un pļavu iznīcināšana, veidojot tiltu pār Mūsu. Būtu izmaiņas arī ainavā. Tāpat rūpīgi nāksies novērot ekspluatācijas periodā radītos trokšņus, vibrācijas un putekļus. Tādēļ gan Lietuvas, gan Latvijas pusē sagatavoti ieteikumi negatīvās ietekmes mazināšanai, piemēram, aizsargājamās teritorijās būvniecību nodrošināt ārpus veģetācijas perioda, veidot trokšņus absorbējošās sienas utt.
Sanāksmē Bauskā Lietuvas pārstāvju ziņojumu uzklausīja un debatēs iesaistījās galvenokārt novada vadības un administrācijas pārstāvji. No Vecsaules pagasta bija ieradusies projekta aktīva izzinātāja Ineta Niedra.
Ar pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentiem var iepazīties Bauskas novada domē, Vides pārraudzības valsts birojā Rīgā, kā arī biroja mājaslapā. Rakstveida komentārus, ierosinājumus un priekšlikumus var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz 16. novembrim.
