Valsts prezidents Raimonds Vējonis medijiem norādījis, ka, iespējams, valdībai nāksies palielināt valsts finansējumu partijām. Šādu priekšlikumu «Sabiedrība par atklātību – Delna» un domnīca «Providus» ietvēra 2014. gadā 12. Saeimai nosūtītajās rekomendācijās «10 svarīgākie darbi labākai un godīgākai Latvijai». Organizācijas ieteica divus veidus, kā mazināt naudas varu politikā. Pirmkārt, pārskatīt valsts finansējuma apmēru Latvijas partijām, lai ļautu tām kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, neesot atkarīgām no privātiem ziedojumiem. Otrkārt, samazināt ziedojumu limitu politiskajām partijām vai atļauto ziedojumu limitu piesaistīt ziedotāja legāli gūtajiem ienākumiem.
Par nepieciešamību šos soļus spert signalizē partiju kases. Visvairāk ziedojumos saņēmušas partijas «Vienotība» – apmēram 135 tūkstošus, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – apmēram 200 tūkstošus eiro. No valsts budžeta «Vienotība» saņēmusi līdzīgu summu – 141 tūkstoti, bet ZZS mazāku daļu – 126 tūkstošus eiro. Var secināt, ka 2016. gadā privātie ziedojumi bija 60% no kopējiem ZZS ieņēmumiem, turklāt viena ziedojuma vidējā summa bija virs 3000 eiro.
Ziemeļvalstīs politiskās partijas saņem nozīmīgu valsts finansējuma apmēru, kas mazina politiķu atkarību no privātas ietekmes. 2015. gadā Islandē partijas ziedojumos saņēma 5 – 20% no visiem gada ienākumiem. Dānijas partijas 2013. gadā ziedojumos saņēma vidēji 10%. Ne Islandē, ne Dānijā šie nebija vēlēšanu gadi, tajos arī Ziemeļvalstīs privāto ziedojumu summas ir lielākas.
Līdz ar likuma maiņu svarīga arī partiju iekšējā ētika un nostāja pret privātajiem ziedojumiem.
Salīdzinājumam: Islandē maksimālā summa, ko viens ziedotājs var ziedot politiskajām partijām gada laikā, ir 3050 eiro. Tā ir summa, kas mazāka par Islandes vidējo bruto algu 4000 eiro mēnesī. Latvijā vidējā alga ir 850 eiro, bet atļautie gada ziedojumi partijām – 18 000 eiro.
* Komentārs sagatavots pēc «Bauskas Dzīves» uzdotā jautājuma par partiju finansēšanas maiņas nepieciešamību.
