Gandrīz visi Latvijas masu informācijas līdzekļi 9. novembra rītā bija melnos toņos, jo ASV prezidenta vēlēšanās bija uzvarējis Donalds Tramps. Gan «Vienotības» eiroparlamentāriešiem S. Kalnietei un K.Kariņam, gan tādiem «ekspertiem» kā J. Liepnieks, K. Streips un R. Ķīlis tas jau likās gandrīz vai pasaules gals. K. Streips savā privātstudijā TV24 pirms vēlēšanām nemitīgi slavināja H. Klintoni un ņirgājās par D. Trampu, pat nosaucot viņu par mērkaķi. Tiešām jauno žurnālistu paaudzes audzinātāja «cienīgs» gājiens.
Līdzīgi šie un citi ultraliberāļi rīkojās pirms Lielbritānijas referenduma, gānījot «Brexit» atbalstītājus un slavējot ciešāku eirointegrāciju. Taču briti pie balsošanas urnām izlēma citādāk, un tie paši spēki lamāja britus par stulbumu, atpalicību un populismu. Nesen nedēļu ciemojos pie meitas Anglijā un nedzirdēju, ka viņu dzīves līmenis būtu būtiski mainījies «Brexit» rezultātā. Jā, tiešām mainījās cipari banku datoros un miljardieru akciju vērtība, bet nevis cenas veikalos.
Pilnīgi nejauši man vasarā Rīgā iznāca sastapt vienu ASV dzīvojošu latviešu dāmu vidējos gados, kura kārtoja dokumentus biedrības dibināšanai cīņai ar korupciju Latvijā. Uzdevu viņai tikai vienu jautājumu: par ko viņa balsos vēlēšanās – par Klintoni vai Trampu? Acumirklī atskanēja atbilde, ka, protams, par Trampu, bet Klintonei esot jāsēž cietumā. Pilnībā pievienojos viņas uzskatam, jo, pēc mūsu domām, pateicoties H. Klintonei Lībijā tika gāzts stabilitātes garants M. Kadafi un Eiropu pārņēma milzīgi labas dzīves patvēruma meklētāju pūļi.
Arī daudzās citās Eiropas valstīs cilvēki atgriežas pie tradicionālajām vērtībām. Pie tādām var pieskaitīt Ungāriju, Čehiju un Poliju. Arī Francijā un Vācijā, cerams, pie varas nāks politiskie spēki, kuri iestājas par nacionālām valstīm ar tradicionālām, kristīgām vērtībām, nevis teritorijām, kurām būtu jāuzņem visi pasaules vazaņķi.
