Sniedziņš sniga putināja, sētnieks rokas darbināja, traktors «Antons» birsti grieza, ielas strauji spodrināja! Šāda četrrinde galvā iešāvās, kad devos sniegotās pilsētas ielās. Baltā sega vakarā un naktī strauji uzauga par padsmit centimetriem. Tomēr prieks par pirmo sniegu mijās ar apkārtējo burkšķēšanu par sētnieku gauso darbu. Skanēja pārmetumi, ka ietvju atbrīvošanai no sniega netiek izmantots traktoriņš «Antonio». Tomēr es novēroju gluži pretējo.
Snigšanas laikā nolēmām pastaigāties pa Bausku. Drīz vien pēc sniegputeņa piestāšanas manīju vairākus sētniekus, kas slapju muguru tīrīja baltās ietves. Arī nākamās dienas rītā pilsētas taciņas un ietves bija tīras. Jā, žļurga bija pamatīga, bet nekur nenācās brist vai grimt līdz potītēm sniegā sētnieku neizdarības dēļ. Mazo, ņipro traktoriņu «Antonio» arī ieraudzīju traucamies pa Bauskas ietvēm. Kolēģiem noteicu, ka pie šāda sniega tīrāmā «ruļļiem» jāsēž ašam čalim, kas spēj veikli manevrēt starp apgaismes stabiem, ceļa zīmēm un gājējiem. Šķiet, «Antonio» vai, kā es to dēvēju, – «Antonu» – tāds čalis arī vada. Priecē, ka tehniskais aprīkojums tiek lietderīgi un maksimāli izmantots. Tas atvieglo sētnieku darbu, un ielas ātrāk kļūst tīras.
Es gan te rakstu par ietvēm, ko tīra «Vides servisa» sētnieki, diemžēl daži privātīpašumi vecpilsētā gan izskatījās ieputināti…
Visiem burkšķētājiem un vaidētājiem, kas īd par sētnieku gauso darbu, iesaku paņemt rokās lāpstu un parādīt, kā lietas darāmas. Sava pagalma sētnieku nepazīstu, bet ik rītu viņu sveicinu, jo cienu tā darbu. Novēlu sētniekiem fizisku spēku un garīgu izturību smagajā ziemas sezonā!
