Mūsu valsts iestādes strādā birokrātiski lēni, lietu kārtošana ir sarežģīta, ierēdņi nevērīgi izturas pret nodokļu maksātājiem… Tas dzirdams bieži, taču ir piemērs – vismaz viena valsts iestāde darbojas strauji un cilvēkam gandrīz nemanāmi… lai par formālu pārkāpumu iekasētu maksimālo sodu, kura piespriešanu pārsūdzēt ir teju neiespējami.
Divdesmitgadniecei ar mobilu dzīvesveidu pazuda ID karte, kas pastāvīgi jāuzrāda te ceļojot, te iestādēs, kārtojot ikdienas lietas. Pilsonības un migrācijas dienesta (PMLP) ierēdnis ieteica paskaidrojumā paust dziļu nožēlu un no sirds nosolīties tā vairs nedarīt, tad lēmēji naudas sodu neuzlikšot. Jaunietei tāda bērnišķīga izpausme likusies lieka, tāpēc viņa vien lietišķi paskaidrojusi, ka karte nozudusi, intensīvi to lietojot ikdienā, un apņēmusies turpmāk būt vērīgāka. Izrādījies, ka sodu vienpersonīgi noteic tas pats «ieteicējs ierēdnis», kurš nekavējās to noteikt maksimālo – 15 eiro. Steigā par maksāšanu piemirsusi, pārkāpēja vēl pēc dažiem mēnešiem saņēma tiesu izpildītāja vēsti, ka nu jau jāmaksā 120 eiro, tātad maksimālo labumu gūst ne vien «iejūtīgā un atsaucīgā» iestāde, bet arī piedzinējs. Ātri un iespaidīgi!
Domāju, ikvienam ierēdnim vajadzētu mācīties no PMLP, varbūt tikai pavēršot izlēmīgas rīcības prasmi sabiedrībai pozitīvā virzienā. Citādi nemainīsies vēl viens bieži dzirdēts secinājums – līdz ar vides sakārtotību un praktiski pārdomātu sadzīvi ārvalstīs pārsteidz, cik labvēlīgi un cieņpilni pret «parastajiem» cilvēkiem izturas valsts darbinieki. «Tur es jūtos kā vērtīga personība, kas vajadzīga gan valstij, gan sabiedrībai. Šeit – kā nevērtīga, «slaucama» naudas devēja,» teica trīsdesmitgadniece ar pastāvīgas iemītnieces statusu Vācijā, pāris nedēļas paviesojusies dzimtenē un izbaudījusi tēvzemes iestāžu «šarmu».
