Pēc akciju sabiedrības «Latvijas Gāze» padomes priekšsēdētāja vietnieka Jura Savicka norādes, ka jābūt pateicīgiem PSRS par Siguldā uzcelto bobsleja trasi, daudzi paķēra šo ideju. Mūsdienās Latvijā nekas neesot uzcelts – par visu, kas mums ir, jāsaka paldies PSRS.
Krievijas portālos pat parādījās komentāri: «Palaidām Baltijas valstis Eiropā kā bagātas līgavas, paņemsim atpakaļ kā nabaga palaistuves.» Diemžēl visi šie teksti, norādes un stāsti par labo PSRS mantojumu ir mīts. Tāds pats kā ideja par siltumtaupīgajām «hruščovkām», ko «Bauskas Dzīve» nesen atmaskoja.
Saistībā ar to, kādus mūs palaida Eiropā, – bagāta līgava «ģerevņā» reti kad ir gaidīta viešņa pilsētā. Mūs palaida Eiropā ar nekonkurētspējīgu rūpniecību un lauksaimniecību, ar sliktiem ceļiem, milzīgu padomju cilvēku imigrāciju, nekvalitatīviem siltuma un kanalizācijas tīkliem, steigā celtām brāķa paneļu mājām, bez finanšu resursiem un ar padomju laikā rūdītu ierēdņu armiju, kas turpina «vadīt» valsti un arvien pieaug skaitā.
Lai cik mēs kritizētu mūsdienu būvdarbus, tomēr, salīdzinot ar padomju laikiem, tie ir daudz veiksmīgāki – gan siltuma taupīšanas ziņā, gan piemērotībā cilvēkiem. Eiropas finansējums palīdzēja sataisīt siltuma un kanalizācijas tīklus, daļu ceļu. Lauksaimnieki ir spējuši savākties un attīstīt konkurētspējīgu ražošanu, rodas un strādā aizvien vairāk inovatīvu ražotņu. Pamazām parādās arī finanšu turētāji, kas domā ne tikai par «prihvatizāciju», bet arī valsts attīstību.
Vai tiešām jāpateicas PSRS par Sibīriju, kolhoziem? Par izpostīto mūsdienu cilvēku domāšanu, kas pēc Staļina laikmeta pozitīvi vērtēja visu, jo pēc pārdzīvotā bada un šausmu laika viss likās labi? Domāju, ka pašlaik jābūt pateicīgiem tiem, kas tagad ceļ Latviju.