Meteņus svinēja vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Metenis iezīmēja ne tikai pusceļu saulei no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām, bet arī vienu darbu beigšanu un citu sākšanu. Meteņos galvenais ēdiens bija cūkas gaļa un nogrūsti mieži. Šo ēdienu dažādos novados gatavo dažādi, un tam ir arī atšķirīgi nosaukumi: grūdenis, zīdenis, koča, kūķis, ķūķis.
Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par Vastlāvjiem. Citur tos dēvēja arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par Užgavenes, igauņi – par Vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā Masļeņica.
