Brīvajiem dārziņiem pašvaldība piedāvā nomu, nevis zemes izpirkšanu
Vēl pirms dažām desmitgadēm mazdārziņš daudzām ģimenēm bija nepieciešama vieta, kur izaudzēt uz galda liekamo un ziemas krājumus. Mūsdienu aina mainījusies. Blakus dārziņiem, kur joprojām vagu rindas, plešas teritorijas tikai ar gludi pļautu mauriņu, bet līdzās tām arī nezāļu pārņemti gabali, kas gadiem gaida jaunus saimniekus.
Kopumā Bauskas novadā vakantu mazdārziņu netrūkst. Tie arvien atrodami pašvaldības mājaslapā iznomājamo zemju sarakstā. Amatpersonas arī novērojušas – interese par mazdārziņiem sarūkot, nav daudz iedzīvotāju, kas vēl izvēlas paši sēt un stādīt, jo tā esot pietiekami dārga un laikietilpīga nodarbe.
Pieteikties atsavināšanai var ilglaicīgie nomnieki
Daļu nomnieku no ieguldīšanās attur neskaidrība par mazdārziņu nākotni. Bauskas apvienībā uzsver – vietās, kur teritorijas joprojām tiek aktīvi izmantotas, būtiskas pārmaiņas nav plānotas. Savukārt Iecavā tur, kur pieprasījums ir zems, var sagaidīt izmaiņas. Piemēram, vienā masīvā, kur palikuši tikai daži nomnieki, zeme tiks sadalīta un atsavināta izsolē daudzdzīvokļu mājas būvniecībai. Rundāles apvienībā pašlaik izmaiņas mazdārziņu teritorijās nav plānotas. Ja nomnieks atsakās no dārziņa un zeme kļūst brīva, tiek sagatavoti nepieciešamie dokumenti un īpašums nodots atsavināšanai.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš skaidro, ka pieteikties uz atsavināšanu un rakstīt iesniegumu var tikai tie mazdārznieki, kam jau ir ilgstoši nomas līgumi. Brīvajiem dārziņiem tiek piedāvāta noma, nevis zemes izpirkšana.
Izpļauj reizi vai divas sezonā
Kamēr pašvaldībai piederošie mazdārziņi gaida nomniekus, vietvara šīs zemes minimālā apjomā izpļauj – reizi vai divas sezonā. Citviet kopšanu nosaka tas, vai traktors teritorijā var veikt pļaušanas darbus. «Bauskas Dzīves» satiktajiem mazdārzniekiem ir dažāda pieredze ar neapsaimniekotajiem dārziņiem – dažiem šķiet, ka pašvaldība tos pļauj pat vairakkārt, citiem – ka gadiem nekas netiek darīts. Arī «Bauskas Dzīves» novērotais atšķiras. Uzvaras dārziņos paši savām acīm redzējām, kā cauri šā gada apaugumam, kas jau pāri celim, cauri spraucas pērnā kūla.
Mazdārziņos, kur ir arī privātīpašumi, nekoptās teritorijas uzrauga pašvaldības policija. Tās priekšnieks Reinis Ikaunieks informēja, ka policija ir saņēmusi sūdzības par nekoptām teritorijām, taču katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, uzreiz administratīvo pārkāpumu process netiek uzsākts. Policija nosūta priekšlikumus, lai teritorija tiek sakopta.
Jāpiebilst, ka dārziņu izpļaušana nav tikai estētikas jautājums. Kā zināms, šādās vietās zeļ un vairojas arī invazīvās sugas, ar kurām visi aicināti cīnīties. Visbiežāk tā ir Kanādas zeltslotiņa, ātraudzīgās Japānas sūrenes, un, saprotams, visu dārznieku bieds – Spānijas kailgliemezis.
Uz Saulaini un Uzvaru
Labāk vienu reizi redzēt nekā simts reizes dzirdēt, tāpēc «Bauskas Dzīve» dodas uz divām mazdārziņu teritorijām, kas atrodas netālu no Bauskas. Vēlamies klātienē raudzīt, kā tur izskatās un kā norit ikdiena. Lai arī dārziņos ieradāmies darba dienas dunā, satikām arī vietējos mazdārzniekus, kuri labāk kā neviens cits var atklāt reālo pieredzi.
Izvēlējāmies divas atšķirīgas teritorijas: Saulaines un Uzvaras ciema mazdārziņus. Saulainē zemes pleķīši nelieli, nav pieejams dārzkopībai tik svarīgais ūdens. Tas noteikti samazina potenciālo nomnieku interesi ne tikai Saulaines, bet arī citos līdzīgos mazdārziņos. Īpašuma statusi šeit dažādi – ir fiziskām personām un pašvaldībai piederīgi.
Uzvaras dārziņi, savukārt, jau tādu labu piemājas teritoriju platībā – 0,1 ha katrs gabals, turklāt te par gada maksu tiek nodrošināts gan ūdens, gan izpļauti ceļi. Te visi dārziņi tiek nomāti, zeme pieder pašvaldībai.
Novada mājaslapā redzams, ka Saulaines mazdārziņos vakanti ir septiņi gabali, pārsvarā 0,05 ha platībā. Apstaigājot teritoriju, kopējais iespaids visai pozitīvs. Jā, ir platības bez saimnieka, taču vismaz pērno kūlu nemana. Dārziņi, kuriem ir nomnieki vai arī īpašnieki, ir izpļauti vai apstrādāti. Dažs labs pat ierīkojis pamatīgu atpūtas vietu.
Saulainē problēmas – ūdens trūkums un piebraucamie ceļi
Neskatoties uz miglu un smidzekli, Saulaines mazdārziņos sastopam arī vietējos rosāmies pa dobēm. Sandris Plucis lietderīgi izmantojot atvaļinājumu un labiekārtojot atpūtas namiņu savā dārzā. Pašreizējais mazdārziņš viņam ir jau sešus vai septiņus gadus, bet nesen nomai paņemts vēl viens zemes gabals, kur daļa kultūru jau iesētas un sastādītas.
Sandris nākotnē gribētu dārziņu izpirkt, jo bez īpašumtiesībām negribas ieguldīt lielākus līdzekļus, piemēram, risinot ūdens problēmu. Viņš stāsta, ka kaimiņi, kuriem zeme pieder, ierīkojuši ūdens ņemšanas spici un tās darbināšanai izmanto ģeneratoru.
Saulainietis nesen nomainījis veco dārza mājiņu, ierīkojis siltumnīcu un apstādījumus. Savulaik teritoriju saņēmis pavisam aizaugušu, taču no darba nav baidījies, un tagad dārzs pārvērties līdz nepazīšanai. Apkārt gan vēl manāmas teritorijas ar krietni noaugušu zāli. Sandris teic, ka pašvaldība savas platības izpļaujot pat vairākas reizes sezonā, bet blakus esošais dārzs tiek kopts tikai tad, ja īrniekiem ir interese rosīties pa dobēm. Citā pusē aizaugušu teritoriju nesen sākusi sakopt jauna ģimene, kas pārcēlusies uz dzīvi Saulainē.
Papildus ūdens trūkumam problēmas sagādā arī piebraucamie ceļi. Slapjākā laikā, vedot ūdeni vai citus smagumus, varot arī palikt pusceļā. Savukārt zādzības, kas kādreiz mazdārziņos bija ierasta lieta, tagad kļuvušas retākas. Tiesa, nesen piedzīvots arī ļoti nepatīkams gadījums – aizdedzināta viena no dārza mājiņām.
Saulainiete Irēna Ladusāne savā mazdārziņā rosās jau 35 gadus. Viņa atceras laikus, kad pie dārziņa nemaz tik viegli nevarēja tikt, jo gandrīz visi vēlējās kaut ko audzēt. Tagad interese par mazdārziņiem esot krietni mazāka.
Todien Irēna stāda ārā gurķus, jo siltumnīcā tie jau sākuši stīdzēt. Viņa priecājas par beidzot sagaidīto mitrumu. Ūdeni dārza darbiem saulainiete krāj ar notekām pie mājiņas, bet pirmos pavasara darbus palīdzējušas paveikt pudeles ar ūdeni, kas siltumnīcā uzglabātas visu ziemu.
Arī pretim Irēnas dārzam ir aizaugusi teritorija. Kādreiz tā kopta, taču saimnieks vairs nespējot par to parūpēties. Pašvaldība pļaušanu veicot aptuveni reizi sezonā ap Jāņiem. Taču līdzīgi kā Sandrim arī Irēnai tagad blakus parādījušies jauni kaimiņi, tāpēc ir cerība, ka zāle tur vairs neaugs līdz padusēm.
Uzvarā plašas teritorijas un centralizētā ūdens padeve
Uzvarā mazdārziņu masīvs izvietots plašā – 44 hektārus lielā – teritorijā. Kā stāsta viena no sastaptajām dārzkopēm Silva Porīte, daļa dārziņu jau gadiem stāv pamesti un aizaug. Apkārt gāzes vada līnijai teritoriju vismaz reizi gadā nopļauj «Gaso», bet citviet mazdārznieki zāli mēdz appļaut arī paši, lai blakus neveidotos īsti džungļi.
Silva novērojusi, ka jaunākajai paaudzei dārziņš vairs nav vieta, kur izaudzēt pārtiku, bet drīzāk atpūtas stūrītis. Tas gan esot saprotami – cilvēki daudz strādā, un brīvdienās ne visi vēlas rakņāties pa dobēm. Tagad pa dārziņiem pārsvarā rosoties vecākā paaudze, kas vēl arvien grib izaudzēt kaut ko savam galdam. Viņa arī nesaprot, kāpēc plašāk netiek uzrunāti pilsētnieki, jo Uzvarā pieejami salīdzinoši lieli zemesgabali, ir ūdens un netālu arī upe.
Silva savu ikdienu bez dārziņa iedomāties nevar. Ar abām suņu omītēm no rīta kā uz dārziņu atnāk, tā tikai vakarpusē atgriežas mājās.
Arī Vilijai Akermanei dārziņš Uzvarā ir jau vairāk nekā 30 gadus. Sākumā te bijusi tikai aramzeme, bet pamazām izveidota gan atpūtas vieta, gan apstādījumi un augļkoku stādījumi. Kā lielu priekšrocību viņa min ūdens pieejamību, jo bez tā siltumnīcu uzturēt būtu grūti. Vienlaikus Vilija atzīst, ka nekopto dārzu kļūst arvien vairāk, turklāt vietām problēmas rada arī nestrādājoša meliorācija un applūstošas teritorijas.
Viņai dārzs ir vaļasprieks un iespēja būt ārā svaigā gaisā. Savulaik, vēl strādājot skolā, viņa cēlusies četros no rīta, pirms darba paspējusi padarīt dārza darbus un tikai tad devusies uz darbu. Tagad jaunākie mazdārziņus vairāk izmantojot atpūtai, nevis audzēšanai.
Uzvarietim Jānim Valteram mazdārziņš ir jau kopš 1983. gada. Viņš novērojis, ka pašvaldība pamestās teritorijas appļauj, ja vien tām iespējams piekļūt ar traktoru, tomēr ir arī vietas, kas stipri aizaugušas. Labāka situācija esot tuvāk dzīvojamajām mājām, kur gandrīz visi dārziņi aizņemti.
Jānis atklāj arī ne tik patīkamu problēmu – dārziņos mēdz iegriezties garnadži. Pazūdot ne tikai zemenes un tomāti, bet reiz nozagta pat agroplēve. Šad tad nedarbus pastrādājot arī jaunieši. Pēdējos gados raizes sagādājot arī liekais mitrums un applūstošas teritorijas.
Lai arī problēmu netrūkst, Jānis no dārziņa atteikties negrasās. Viņam patīk gan darbošanās svaigā gaisā, gan iespēja pašam izaudzēt sev nepieciešamo.
Gailīšu pagastā visvairāk jauno mazdārznieku
Bauskas apvienības teritorijā šogad visvairāk mazdārznieku-jaunienācēju ir Gailīšu pagastā, kur noslēgti 17 jauni nomas līgumi. Mežotnes pagastā – astoņi, Bauskas pilsētā – trīs, bet Codes un Dāviņu pagastā kopā tikai trīs.
Ja pērn Iecavā 21 mazdārziņš tika pie jauniem nomniekiem, tad šopavasar tikai divi.
Rundāles apvienībā noslēgti vien trīs jauni mazdārziņu nomas līgumi.
Interese par savu zaļo stūrīti sarukusi arī Vecumnieku pagastā, par kuru precīzi skaitļi gan nav sniegti.
Vismazākais mazdārziņu piedāvājums ir Bauskā. Pašvaldības atbildes sniegšanas brīdī pieejams bija tikai viens.
Tikmēr Rītausmās joprojām brīvi 16 mazdārziņi, par kuriem intereses nav.
UZZIŅAI
Kas jāzina, ja gribat nomāt mazdārziņu?
Pašvaldībā norāda, ka mazdārziņu iznomāšanas kārtība šogad nav mainīta. Vispirms interesentiem ieteicams aplūkot pašvaldības mājaslapas sadaļu «Īpašumi» un apakšsadaļu «Zemes noma», kur publicēti pieejamie zemesgabali. Jārēķinās gan, ka saraksti ir visai gari un konkrēto dārziņa atrašanās vietu pēc tiem nevar atrast.
Tālāk jāsazinās ar attiecīgās apvienības pārvaldes nekustamā īpašuma speciālistu, kurš vakantās vietas ierādīs dabā. Apskati nevajadzētu sasteigt un apskatīt vairākus variantus. Izvēloties mazdārziņu, svarīgi novērtēt ne tikai pašu zemes gabalu, bet arī apkārtni – vai apkārt nav aizaudzis, kādi ir piebraucamie ceļi, vai lietus laikā neuzkrājas ūdens. Vērts pievērst uzmanību arī invazīvajām sugām un aprunāties ar tuvumā sastaptajiem mazdārzniekiem par ikdienas problēmām, tostarp zādzībām.
Jārēķinās arī ar to, ka daudzviet nav centralizētas ūdensapgādes, par ūdens sagādi būs jārūpējas pašam.
Nomas maksa ir 1,5 procenti no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā septiņi eiro bez PVN gadā. Papildus jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Piemēram, Rundāles pagastā par diviem 300 kvadrātmetru mazdārziņiem gada nomas maksa ir 16,94 eiro, savukārt nekustamā īpašuma nodoklis – 11,52 eiro gadā.
