Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
kopā ar Kultūras ministriju (KM) izstrādājusi likuma “Par pašvaldībām”
redakciju, kas cita starpā paredz pašvaldības informatīvajos izdevumos
aizliegt publicēt komerciālu reklāmu.
Komentējot Augstākās tiesas (AT) lēmumu, kas paredz, ka Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē SIA “Bauskas
Dzīve” pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot
plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un sludinājumus,
kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu,
VARAM pārstāve Laura Jansone aģentūru LETA informēja, ka ministrijas
ieskatā pašvaldību izdevumi ir jāsaglabā ar reklāmu publicēšana
ierobežojamu.
VARAM norāda, ka ir būtiski ievērot Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteikto labas pārvaldības principu informēt sabiedrību, un, aizliedzot
pašvaldību izdotos plašsaziņas līdzekļus, pastāv risks, ka samazināsies
iedzīvotāju informētība. Tāpat ministrija vērš uzmanību uz to, ka
pašlaik pašvaldības izdevumiem ir arī būtiska loma valsts valodas
lietošanas popularizēšanā un izplatībā, kas ir īpaši aktuāli atsevišķos
pierobežas rajonos, kur ir liels cittautiešu īpatsvars un savstarpējai
saziņai bieži tiek lietota krievu valoda.
Ministrija norāda, ka pašvaldības pienākums informēt sabiedrību ir
noteikts vairākos normatīvajos aktos – Valsts pārvaldes iekārtas likumā,
likumā “Par pašvaldībām”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā un Tūrisma likumā. Šādas tiesības izriet arī no Eiropas vietējo
pašvaldību hartas.
Atbilstoši Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
deleģējumam, VARAM kopīgi ar KM ir izstrādājusi precizētu likuma “Par
pašvaldībām” 49.panta redakciju. Minētā redakcija regulēs jautājumu par
pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un to satura pieļaujamību.
Piemēram, iesniegtie priekšlikumi paredz, ka pašvaldības informatīvajā
izdevumā publicē informāciju un skaidrojumus tikai par domes
pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem un citiem jautājumiem,
atbilstoši šajā likumā noteiktajai pašvaldības kompetencei. Tāpat tajos
ir noteiks, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā aizliegts publicēt
komerciālu reklāmu un sludinājumus un citu trešo personu sagatavotu
informāciju.
Diskusijas par šo tiesisko regulējumu un precīzām likuma normu
redakcijām pašlaik notiek Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas darba grupā, kurā piedalās arī VARAM pārstāvji. Ja Saeima
pieņems precizētu likuma “Par pašvaldībām” 49.panta redakciju, kādu to
ir iesniegusi VARAM, tad aizliegums pašvaldības informatīvajā publicēt
komerciālu reklāmu un sludinājumus un citu trešo personu sagatavotu
informāciju jau būs noteikts likumā.
Papildus VARAM norādīja, ka tā neveic pašvaldību izdevumu
monitoringu, un jautājums par pašvaldību izdevumu izdošanu nekādi nav
saistāms ar pārraudzību. Jautājumā par reklāmas izvietošanu un citām
publikācijām ministrijai nav nekāda tiesiska pamata pieņemt kādus
lēmumus vai sniegt saistošus norādījumus pašvaldībām. Šādi strīdi
skatāmi tiesā. Arī strīds starp “Bauskas
Dzīve” un Iecavas novada domi pašlaik atrodas tiesvedībā un VARAM nav
nekāda pamata to komentēt. Tikai tiesa būs tā, kura pieņems pusēm
saistošu nolēmumu, kuram būs likuma spēks.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, no Latvijas kā demokrātiskas un
tiesiskas valsts tiesību sistēmas un spēkā esošajiem normatīvajiem
aktiem jau patlaban izrietot, ka valsts un pašvaldība nevar
nepastarpināti darboties mediju jomā, tostarp, izdot laikrakstus.
Vienlaikus viņa piebilda, ka publisko personu, tostarp pašvaldību
darbība mediju jomā iespējama, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 88.panta nosacījumus. Piemēram, pašvaldības var darboties mediju
jomā, likumā noteiktajā kārtībā konstatējot tirgus nepilnību, dibinot
kapitālsabiedrību un ievērojot augstus redakcionālās neatkarības un
žurnālistikas kvalitātes standartus, uz kuriem norādīts arī AT lēmumā
par “Bauskas dzīvi” un Iecavas novada domi.
Kokale pauda, ka publiskajai pārvaldei ir efektīvi jāinformē
sabiedrība par savu darbību, tomēr ļoti būtiski nošķirt valsts un
pašvaldību sabiedrisko attiecību darbu, informējot un skaidrojot
iedzīvotājiem savus lēmumus, no mediju darba.
