Pašvaldības ir ieinteresētas brīvi izvēlēties sadarbības teritorijas. Tam nav vajadzīgas īpašas norādes likumos. Tā Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes februāra sēdē Vecumniekos sprieda reģiona pašvaldību vadītāji.
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš stāsta, ka Vecumniekos sanāksmē piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Viņi aktualizēja jautājumu par reformu nepieciešamību un pašvaldību attīstību. «Reformas mērķis ir sakārtot valsts pārvaldi. Vēsturiski katra iestāde gājusi savu ceļu. Pašlaik valstī ir teju 40 dažādas apkalpojamo teritoriju robežu kartes,» skaidroja komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs.
Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka tas nevar kalpot par iemeslu piespiest vietvaras sadarboties. Tam jānotiek pēc pašu iniciatīvas. Bauskas novads, piemēram, kopā ar kaimiņu pašvaldībām izveidojis kopīgu Tūrisma informācijas centru, arī Centrālo bibliotēku. Ir daudzi piemēri, kas veidojušies dabiskā ceļā. Par to runāja Auces novada priekšsēdis Gints Kaminskis. Likuma izmaiņu dēļ novadam var daudzās jomās nākties pārtraukt sadarbību ar Jelgavas novadu, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā vai atskurbtuves pakalpojumu izmantošanā. Viņam piekrita Jaunjelgavas novada priekšsēdētājs Guntis Libeks: «Ir nepieņemami ar likumiem uzspiest to, ka Jaunjelgavai jāsadarbojas tikai ar Skrīveriem un Neretu. Ko darīsim, ja būs nepieciešamība attīstīt sadarbību ar Vecumniekiem vai Aknīsti?»
Jelgavas mērs Andris Rāviņš sacīja, ka valdības darbā nav redzama skaidra Latvijas attīstības vīzija: «Ja šīs reformas ideja ir mazināt birokrātiju, tad tā jāsāk ar valsts pārvaldi – pašvaldības lieku birokrātiju neuztur.»
Daudziem šķiet, ka reformas netiešais mērķis ir atkārtoti pārstrukturēt pirms dažiem gadiem izveidotos novadus. «Rodas iespaids, ka slēptā veidā tiek gatavota jauna teritoriālā reforma. Un tajā atkal lielākais cietējs būs iedzīvotājs,» uzsvēra Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Sanāksmes noslēgumā J. Šulcs atzina, ka Zemgalē sadarbība dažādos novadiem būtiskos jautājumos jau notiek. Novadiem un pilsētām jādod iespēja brīvprātīgi sadarboties nepieciešamajās jomās. Par pilnīgu apvienošanos ilgtermiņā būtu jādomā vien tām teritorijām, kas neizpilda likumā noteiktās normas par iedzīvotāju skaitu.
