Augstākās Tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta lēmums atcelt
Administratīvās rajona tiesas lēmumu un tomēr pieņemt izskatīšanai
laikraksta “Bauskas Dzīve” prasību pret Iecavas novada domi dod cerību,
ka dzīvojam demokrātiskā valstī, sacīja Latvijas
Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes locekle un laikraksta “Kurzemnieks”
galvenā redaktore Daiga Bitiniece.
Viņa sacīja, ka LŽA jau vairākkārt ir cēlusi trauksmi par situāciju,
kad pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā gandrīz katrs
novads sāka izdot savu informatīvo izdevumu, aizvien audzējot to
vērienu, atvēlot tiem arvien vairāk budžeta naudas un “iztaisoties” par
žurnālistiem. Daļa šo pašvaldību izdevumu publicē arī reklāmu un
sludinājumus, iejaucoties preses tirgū un traucējot mazajam
izdevējdarbības biznesam paši savā pašvaldībā.
Viņa atgādināja, ka AT lēmumā norāda, ka publiskas personas par
budžeta naudu izdotu izdevumu darbība likumos nav regulēta, tāpēc jāņem
vērā Satversmē nostiprinātie vispārējie tiesību principi. Kā uzsver
Biteniece, AT lēmumā teikts, ka likuma klusēšanas gadījumā jāievēro
Satversmē nostiprinātie vispārējie tiesību principi. Viņa arī norāda, ka
tāpat AT lēmumā teikts, ka pašvaldības un citas publiskas personas
drīkst šādus izdevumus izdot, taču jāievēro trīs priekšnoteikumi.
Pirmkārt, tiem jāievēro Satversmes pamatvērtības, tostarp preses
brīvības princips, kā arī demokrātiskas valsts, tiesiskuma un varas
dalīšanas princips, kas prasa, lai mediji no citām valsts varām būtu
neatkarīgi. Otrkārt, tos nedrīkst izmantot, lai vienpusīgi izceltu
atsevišķas intereses, kādu grupu vai politisku spēku. Treškārt, šādu
izdevumu darbība reklāmas tirgū nedrīkst būtiski ietekmēt privātos
plašsaziņas līdzekļus tajā pašā teritorijā, atgādina LŽA pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka līdz šim ne profesionālajām asociācijām, ne
reģionālajiem medijiem nav izdevies satikt dzirdīgas ausis vai
demokrātiski domājošus deputātus Saeimā un ierēdņus Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijā. Piemēram, Ventspils mērs Aivars
Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) pēdējā brīdī Lielo pilsētu
asociācijas vārdā centies nobloķēt Latvijas mediju politikas
pamatnostādnes, kas Kultūras ministrijas izveidotajā Mediju politikas
nodaļā diskusijās ar iesaistītajām pusēm tapa divus gadus. Savukārt,
Saeima nesen balsoja pret grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem”, kas paredzēja noteikt, ka pašvaldību izdevumi
nav plašsaziņas līdzekļi un kā tādi nav reģistrējami. Saeimas valsts
pārvaldes un pašvaldību komisijā iestrēdzis jautājums par šo izdevumu
saturu, reklāmas nepublicēšanu, iznākšanas biežumu un citiem mediju
pamatnostādņu principiem. “AT administratīvo lietu departamenta lēmums,
kas nav pārsūdzams, ir vērtējams kā sasniegums kontekstā ar iepriekš
teikto un dod cerību, ka mēs tomēr vēl dzīvojam demokrātiskā valstī,”
pauda Bitiniece.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja
vietnieks, kā arī SIA “Firma Zemgale” valdes priekšsēdētājs Guntars
Līcis aģentūrai LETA teica, ka AT lēmums parāda ietvaru, kādā
pašvaldības izdevumam būtu jāparādās auditorijā. Pēc viņa teiktā, būtu
bijis ļoti vērtīgi, ja AT lēmums būtu pieņemts pirms Saeimas sēdes, kurā
tā noraidīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un
pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas
līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Vienlaikus viņš
norādīja – tā kā Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē
“Bauskas Dzīves” pieteikums, šobrīd vēl nevar spriest par visiem
ieguvumiem vai zaudējumiem pēc AT lēmuma.
Viņš piebilda, lai arī AT lēmums ir vērtējams kā solis pareizā
virzienā, “Bauskas Dzīves” lietas izskatīšana turpināsies
Administratīvajā rajona tiesā, tādējādi jautājuma atrisināšana tiek
paildzināta par pāris gadiem. Tas vērtējams negatīvi, jo, ņemot vērā
situāciju reģionālās preses tirgū, ir kritiski ilgs termiņš. Risinājumam
šajā lietā bija jābūt pēc iespējas ātrāk.
Līcis arī pastāstīja, ka attiecības starp reģionālajiem un pašvaldību
izdevumiem ir ļoti dažādas – ir reģioni, kuros šie izdevumi līdzās
normāli pastāv un pašvaldību izdevumi nerada problēmas reģionālajai
presei, bet ir situācijas, lielākoties pilsētās, kur konkurence ir
diezgan asa, piemēram, Jelgavā. “Apmēram desmit no 119 pašvaldībām nav
normāla līdzās pastāvēšana. Citur situācija ir normāla. Nevar teikt, ka
visas pašvaldības ir pilnīgs reģionālās preses kreņķis. Tā tas nav,”
sacīja LPIA izpilddirektors. Vienlaikus viņš piebilda – ja daļā
pašvaldību ilgstoši novērojamas iepriekšminētās negatīvās tendences,
pārējās pašvaldības var sekot to priekšzīmei un tas rada papildu draudus
reģionālajai presei.
LPIA ieskatā informatīvajiem izdevumiem ir jābūt vietai, kur paust
informāciju, taču tā nedrīkst būt propagandas vai pseido laikraksta
vieta. “Problēma, ka pašvaldības imitē neatkarīgu žurnālistiku un savos
izdevumos izvieto reklāmas. Galvenā problēma ir neatkarīgas
žurnālistikas imitēšana. Viņi paziņo, ka viņiem it kā ir neatkarīga
redakcija, kam vietējie cilvēki var uzticēties, un tā tālāk. Taču, kāda
redakcionālā neatkarība var būt pašvaldībā, kura raksta pati par sevi?”
retoriski vaicāja Līcis.
Kā ziņots, Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē
“Bauskas Dzīves” pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei
izdot plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un
sludinājumus, kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanu.
