Latvijas Petrogrifu centrs, vēloties dot savu
artavu Latvijas dižtūju saudzēšanā, ir izveidojis šīs sugas izcilāko
Latvijas koku sarakstu un padarījis to publiski pieejamu. Uzskaitītas 49
dižtūjas. Šāds dižo tūju datu apkopojums publicēts ir pirmo reizi. Tas
noderēs gan dabas draugiem, gan pašvaldībām un ikvienam, kas interesējas
par dižkokiem Latvijā un to aizsardzību, šodien ziņo portāls nra.lv.
Rietumu tūjas (sugas nosaukums – ‘Thuja occidentalis’)
ir visai bieži sastopamas Latvijā. Vairāk tās redzamas dažādos kapos un
parkos, pie muižu ieejām, arī pie skolām un dažādām sabiedriskām ēkām,
gan atsevišķi augošas, gan dzīvžogos. Nereti sauktas par dzīvības
kokiem. Izmēros tās nevar sacensties ar dižiem ozoliem, liepām vai
priedēm, bet katrai koku sugai ir savs formāts un šarms.
«Ļoti
ticams, ka laika gaitā šis dižo tūju saraksts papildināsies ar jauniem
apsekojumiem, bet pašreizējais lai kalpo kā izziņas avots ikvienam, kas
interesējas par dižkokiem, kā arī pašvaldībām, novadpētniekiem, zemju
īpašniekiem, mežiniekiem un visiem citiem, kam iespējama kāda saskarsme
ar šiem mūžzaļajiem dižkokiem,» pauž Latvijas Petrogrifu centrs.
Par
patvaļīgu dižtūjas nozāģēšanu Valles pagastā Valsts policijas Zemgales
pārvaldes Bauskas iecirknis uzsācis kriminālprocesu saskaņā ar
Krimināllikuma 11. nodaļu – noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides
izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Tā kā
konkrētais dabas piemineklis tika pilnībā iznīcināts, radot izmaiņas
vidē, kas savukārt nodara kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, dabas
mantojumam un dabas resursiem, un šos bojājumus nav iespējams novērst,
SIA Vējakalni A.V. noteiktie atlīdzināmie zaudējumi ir 55 minimālo
mēnešalgu apmērā, kas kopsummā veido 20 350 eiro (saskaņā ar Ministru
kabineta noteikumiem Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novēršanas un
sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība). Summas aprēķinu
veicis Valsts vides dienests.
E. Ezeriņa skaidro, ka SIA Vējakalni A.V.
ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā līdz 5.
maijam. Dabas aizsardzības pārvaldei nav informācijas, vai SIA
Vējakalni A.V. šīs likumā noteiktās tiesības ir izmantojuši. Savukārt
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes direktors Hardijs
Verbelis zina teikt, ka SIA Vējakalni A.V. ir apstrīdējusi aprēķināto
summu.
Latvijas Petroglifu centrs, kura aktīvisti atklāja un publiskoja
to, ka Valles pagastā, Pētermuižā, kopjot elektrolīniju, ir nozāģēta
dižtūja, informēja, ka turpina sekot līdzi zaudētās dižtūjas
lietai, kur «ir ierosināts kriminālprocess un drīzumā gaidāms rezultāts.
Taču pagaidām vēl nav, jo valsts birokrātiskās lietas noris ļoti lēni,
ne tā kā privātā vai NVO sektorā, kur lēmumus pieņem ātri».
Latvijas
Petrogrifu centrs savā Facebook profilā raksta: «Pēdējos gados vairākas
reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un
nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem – izcilās Pētermuižas dižtūjas
nozāģēšanas gadījums, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu
izraisīja nupat – janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no
neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tiem maz kas zināms.»
Tūjas
kā mūžzaļš ciprešu dzimtas koks ir zaļas arī ziemā. Savukārt par dižu
uzskatāma ikviena Rietumu tūja Latvijā, kas sasniegusi 1,50 m
apkārtmēru. Latvijas dižākā šobrīd zināmā un ekspertu apmērītā tūja aug
Zemgalē, Auces novada Bēnes pagasta Gailīšu kapos (attēlā). Tā
sasniegusi 2,81 m apkārtmēru. Otra dižākā bija Pētermuižas dižtūja
Valles pagastā, kas nozāģēšanas laikā bija izaugusi līdz 2,76 m
apkārtmēram. Tagad otrā dižākā Latvijā ir viena no divām Bērziņu tūjām
ar apkārtmēru 2,53 m Dobeles novada Bikstu pagastā, bet trešā – ar 2,45 m
apkārtmēru – Jošku tūja Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Šīs un citas
Latvijas dižākās tūjas – sarakstā.
