Latvijas iedzīvotāji ierobežotās pirktspējas dēļ pagaidām nav gatavi
atteikties no sprostos turētu vistu olu iegādes, informēja olu un olu produktu ražotāja “Balticovo” komunikācijas un
attīstības direktors Toma Auškāps.
“Manuprāt, tas [attiekties no sprostos dētu olu tirdzniecības]
pagaidām ir nereāli. Taču emocionālā līmenī, ja būtu pētījums, vai
iedzīvotājiem interesē vistu labturība, domāju, ka 100% visi teiktu, ka,
jā. Visiem rūp vistu labturības jautājums,” sacīja Auškāps.
Viņš piebilda, ka šobrīd Latvijā nav iespējams attiekties no sprostos
turētu vistu olām iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ, taču tas
varētu notikt nākotnē, kad situācija valsts ekonomikā būs uzlabojusies.
“Materiālais līmenis pēc visām šobrīd pieejamajām aptaujām ir
noteicošais dzinulis, kas vada patērētāju izvēli. Reālā pirktspēja, kā
arī vistu labturība un brīvība ir atšķirīgas tēmas, kas šobrīd emociju
iespaidā tiek miksētas. Protams, visus interesē labturība, bet tiklīdz
ir jāizvēlas par olām maksāt vienu, trīs vai četrus eiro, ir cita
lieta,” teica “Balticovo” pārstāvis.
Viņš sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem olu iegādē cena joprojām ir
būtiskākais faktors, kam seko kvalitāte, mārketinga zīmols, olu
iepakojums, izcelsmes valsts un citi kritēriji.
Auškāps teica, ka augstākas brīvos apstākļos turētu vistu olu cenas
cilvēkos nereti rada neizpratni, jo trūkst informācijas par to, kā
veidojas olu cena. Ne katrs zina, ka kūtī dētām olām pašizmaksa kāpj par
vismaz 20%, bet brīvi turētu vistu olu pašizmaksa ir vidēji par 40%
augstāka nekā sprostos dētām olām. “Katrs nākamais līmenis vistu olu
turēšanā – sprosti, kam seko kūtī dētas olas un brīvos turēšanas
apstākļos dētas olas prasa arvien lielākus ieguldījumus, cilvēku
resursos un tā tālāk,” viņš skaidroja, piebilstot, ka tas atsaucas uz
olu cenu.
“Balticovo” pārstāvis uzsvēra, ka sprostos turētām vistām ir
vistīrākie apstākļi, mazākā mikrobioloģiskā klātbūtne, kas atstāj
ietekmi uz vistu dzīves ciklu un vistu spēju dēt, kas atspoguļojas olu
cenā. Tāpat ārpus sprostiem turētām vistām ir augstāks barības patēriņš,
kas sadārdzina pašizmaksu, kā rezultātā ceļas arī olu cena.
Viņš piebilda, lai “Balticovo” pārvietotu visus savus putnus no
sprostiem uz kūtīm, būtu nepieciešama tik liela teritorija kā Iecava,
bet brīvās turēšanas apstākļos teritorija vistu turēšanai, atbilstošu
apstākļu nodrošināšanai iesniegtos Ozolnieku novadā, kas nav videi
draudzīgi risinājums.
Taču Vācija un Dānija, kurās ir augstāks labklājības līmenis, lēnām
pāriet uz arvien lielāku ārpus sprostiem ražotu olu tirdzniecības
īpatsvaru. Piemēram, Dānijā cena ir viens no pēdējiem kritērijiem, kam
ir nozīme olu iegādē. Arī Latvijai nākotnē nav neiespējami pietuvoties
šim līmenim. Viss ir atkarīgs no iedzīvotāju labklājības. Tajā pašā
laikā sprostos un brīvībā dētu olu uzturvērtība ir vienlīdz augsta.
Jau ziņots, ka biedrība “Dzīvnieku brīvība” rīkoja divus piketus pie
mazumtirdzniecības tīkla “Rimi” veikaliem Rīgas centrā, lai aicinātu
tirgotāju apņemties līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos
turētu vistu olu tirdzniecības. “Dzīvnieku brīvības” valdes locekle
Katrīna Krīgere uzsvēra, ka dējējvistu turēšana sprostos ir viena no
cietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kas nav savietojama ar dzīvnieku
labturību. Tā rada milzu ciešanas miljoniem putnu, liedzot tiem jebkādas
iespējas paust savu dabisko uzvedību.
Tāpat vēstīts, ka vietnē “rimi.olucena.lv” dažu dienu laikā vairāk
nekā 5000 cilvēku aicinājuši “Rimi” atteikties no sprostos dētu olu
tirdzniecības un izmantošanas.
Ziņots arī, ka pērn rudenī pēc “Dzīvnieku brīvības” izteiktajiem
pārmetumiem Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests veica ārkārtas
pārbaudes uzņēmumā “Balticovo” un atzina, ka putnu blīvums visās
uzņēmuma dējējvistu novietnēs Daugavpilī, Madonā un Iecavā atbilst
noteiktajām labturības prasībām, izņemot gadījumus atsevišķās mītnēs,
kur vistām nav nodrošināti pakaiši jeb speciāli paklājiņi, uz kuriem
putnam ir iespēja kašņāties.
“Balticovo” pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās
masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un
realizācija. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir BCO, kam pieder 95,42%
akciju.
