Bioloģiskajā dārzkopības saimniecībā «Pienjāņi» Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā šoruden pabeigta jaunā noliktava un tiek papildināti sidra šķirņu ābeļu stādījumi.
Kopš pērnā gada rudens te sakopta apkārtne – uzbērts grantsceļš, ierīkots ugunsdzēsības dīķis ar ūdens pievadu, «Bauskas Dzīvei» rāda dārzniece Inese Skrēbena. Vēl jāasfaltē galvenais laukums un jāierīko žogs.
Pašu audzēti
Noliktava uzbūvēta gada laikā, pašlaik rit nodošanas process. Tai izmantoti Rīgas īpašnieku un fondu atbalsta līdzekļi. Tā paredzēta 500 tonnām ābolu, ko glabās četros boksos ar noteiktu mikroklimatu un temperatūru. «Tā būs mūsu dārzu raža, kad viss būs apstādīts,» vērtē I. Skrēbena.
Noliktavai ir betonēts pamats un vairākās kārtās klāta, īpaši apstrādāta grīda, lai to nebojātu smagā tehnika un mitrums, stāsta Inese. Pieredzes braucienā Polijā viņa novērojusi, ka ar gadiem glabātavas grīdā iebrauc rievas un rises, kas pēc tam traucē pārvietot produkciju. Te izmantos Eiropas standarta plastmasas kastes, kurās saiet noteikts daudzums augļu – 300 kg.
Virs boksu un iekraušanas telpas ir otrais un trešais stāvs ar platību, kas būtu piemērota zāļu tēju žāvēšanai, rāda dārzniece. Sienas veidotas no siltumnoturīgiem paneļiem un metāla ar gaisa izolācijas kameru. Noliktavā ir arī biroja telpa, tualete un ģērbtuve ar dušu. Līdzās atsevišķa sekcija paredzēta tehnikas novietošanai.
Papildina stādījumu
Melderu dārzā, kur papildina sidra ābolu šķirņu stādījumus, sāk ierīkot žogu jaunām platībām, pagājušajā nedēļā jau bija atvesta stabu likšanas tehnika, rāda dārznieks Jānis Mednis. Viņš ar smaidu atzīst – šogad dzīvojot «sarkanā, rūcošā mājiņā uz riteņiem», jo pļaušana un zemes apstrāde teju neļaujot izkāpt no traktora.
Pirmie 500 kociņi topošajam sidra dārzam šoruden būs gatavi stādīšanai, teic I. Skrēbena. Tos saimniecība pasūtina ar saviem potzariem Žagares audzētavā Lietuvā, kur tos uzaco un gatavus atved. «Tur iegādājamies arī lazdas vējlauzēju līnijām,» stāsta dārzkope.
Lietuvā pirktas arī deserta ābolu šķirnes ‘Monta’ un ‘Dace’, ar kuru 5000 stādiem pērn apstādīts lielais dārzs – kopā 9,6 ha. «Tā ir mūsu cerība,» smaidot teic Inese. Stādīšanai rīko talkas, kurās piedalās radi un draugi. Ražu novāc pašu spēkiem ar Rīgas īpašnieku palīdzību. Sezonas darbiniekus laukos vairs nav viegli atrast, atzīst Inese.
«Pienjāņos» gada laikā no jauna apstādīti 6,7 ha platību, atjaunoti 3 ha stādījumu, kur izņemti nederīgie kociņi un iestādītas kraupja izturīgās šķirnes. «Pilnā raža vēl jāpagaida pāris gadu, bet nogaršot kādu ābolu var, kaut arī gaidīto daudzumu pavasarī salna nokoda ziedos,» piebilst dārzniece. Apsaluši pat pīlādži, kaut vienai šķirnei nedaudz ogu esot, piebilst Jānis.
Cienā bites
Inese un Jānis divatā apkopj 43 ha, no tiem ābeles, bumbieres un nedaudz pīlādžu aizņem 22 ha. Pārējais ir papuve un zemes ielabojamie sējumi. «Facēliju lauku šovasar iecienījušas bites,» stāsta Jānis, «ziedēšanas laikā no kaimiņu sētu stropiem tās dūkdamas nāca bariem.»
Zemei pērn sākuši izmantot bioloģiskos augsnes uzlabošanas līdzekļus, iespējams, tāpēc sējums bija tik labs, pieļauj Inese. «Ābeles šajā laukā noteikti netiks stādītas, jo augsne ir smilšaina. Pašlaik vērtējam, ko varētu izmantot, iespējams, izmēģināsim cidonijas,» vērtē dārzniece.
Dārzkopji raksturo, ka saimniecības platībās melnzeme ar smilti un smilšmālu mijas joslās, tāpēc stādījumi jāplāno atbilstīgi augsnes īpašībām. Zemes ielabošanai izmanto arī auzu un zirņu mistru.
Ābelēm vainagus veido rindu garenvirzienā, lai starp tām varētu pārvietoties tehnika. No iepriekšējā stādījuma topošajā sidra dārzā ir īpatnēja ķiršābolu šķirne, kas noder apputeksnēšanai.
Bumbieri aizņem 1,6 ketārus, raža ir neliela, jo augsne ir pārāk smilšaina, stāsta Inese: «Bumbieriem visos dārzos grūti ar slimībām, tomēr pieaugums ir.»
Pētīs slimību novēršanu
Visi «Pienjāņu» dārzi ir labi iežogoti, tāpēc stirnas un citi grauzēji kociņus neapdraud. Tomēr rudenī un ziemā Jānis reizi nedēļā apstaigā perimetru, lai aiztaisītu lapsu izrušinātos caurumus – tās tīko pēc pelēm, bet pēc tam dārzā tiek arī zaķi.
Saimniecība sadarbojas ar Valsts augu aizsardzības dienesta pētniecības centru – te meklēs līdzekļus slimību apkarošanai bioloģiskajos dārzos, īpaši pievēršot uzmanību kraupja novēršanai. Plānots, ka apmēram hektāru aizņems izmēģinājumu lauks, kur strādās ar ekspertu ieteiktajām metodēm. Sākuma izpētē izmantos sodu un cepamo pulveri, atklāj Inese.
Noteiktās normās bioloģiskajā dārzā atļauts arī varš un sērs. Mazdārziņos izmanto pelnus, olu čaumalas, sinepju pulveri, bet lielā platībā tos grūti izplatīt.
Nesen vides kvalitātes pārbaudē «Pienjāņi» saņēmuši ļoti atzinīgas atsauksmes, un dārzniekiem pašiem prieks par sakoptajiem stādījumiem. «Pienjāņi» plāno paplašināšanos, meklējot zemi, ko piepirkt klāt, piebilst Inese.
