Īstu vētru «Bauskas Dzīves» portāla forumā šonedēļ izraisīja ziņa, ka otro reizi ir sabojāts jaunais vides objekts – simboliskais krauklis pie Bauskas bērnu bibliotēkas. Te nu redzams, ka dažiem komentētājiem, tāpat kā anonīmajiem vandaļiem, arī gribētos krauklim «sadot pa ribām», jo, raugi, skulptūra esot atbaidoša un tādi mākslas darbi ar steigu jāaizvācot no pilsētas. Man bija brīnums, ka cilvēki spēj izjust neslēptu naidu pret nedzīvu priekšmetu. Taču krauklis ir ne pirmais, ne vienīgais laikmetīgās mākslas objekts, ko būtu ar mieru iznīcināt arī tīņu vecumu sen pārauguši ļaudis.
Toties ventspilnieki jūsmo par savām netradicionālajām skulptūrām un instalācijām, kas īpaši bagātīgi greznojas Reņķa dārzā, Piejūras parkā un promenādē. Nekas netiek postīts, graizīts, apmētāts, vienīgi Krišjāņa Valdemāra statujai šad tad pazūdot brillītes. Ventspilī dzīvo tādi paši cilvēki kā visur. Pusaudži tur nestaigā, sadevušies rociņās un apbrīnodami mākslas darbus. Viņiem piemīt daudzi sava vecuma niķi, bet tie neizpaužas pilsētvides tīšā bojāšanā tāpēc, ka pašvaldības policija strādā ar pilnu jaudu, ieskaitot diennakts dežūras, nevis imitē darbību.
Skumji, ka Bauskas novada domes sabiedriskās kārtības nodaļa netiek galā ar pienākumiem, ko savulaik veica viens pats kārtības sargs Aldonis, par kuru daudzi ironizēja, taču potenciālie pārkāpēji viņu respektēja. Aldonis bija visur un ievēroja gandrīz visu. Viņam droši vien būtu pa spēkam identificēt bēdīgi slavenā kraukļa plosītājus, nevis tikai paust nožēlu par notikušo. Bibliotēkas krauklis gluži negaidot ir kļuvis par kārtības sargātāju bezspēcības simbolu.
