Statistikas dati rāda, ka šī gada pirmajā pusē pieaudzis apkalpoto viesu skaits Latvijas tūristu mītnēs. «Bauskas Dzīves» aptaujātie viesu namu saimnieki Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā gan ievērojamu klientu skaita pieaugumu nav reģistrējuši, norādot – vietējiem iedzīvotājiem turpinot izbraukt no valsts, arī ceļotāju un aktīvās atpūtas tīkotāju ir mazāk.
Nepilnas divas naktis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati rāda, ka šī gada otrajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 694,2 tūkstoši viesu, kas ir par 13,3% vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,3% un sasniedza 1,32 miljonus. Vidējais ciemiņu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis, vēsta CSP informācijas un komunikācijas daļas speciālists Kalvis Pētersons.
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. Apkalpoto ciemiņu skaits no Krievijas pieaudzis par 19,3%. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Ukrainas – mīnus 7,8%. 29,8% ārvalstu ciemiņu bija no kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas. Rīgā uzņemti 79,5% ārvalstu viesu.
Šī gada pirmajā pusē tūristu mītnēs apkalpoti 198,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un tas ir par 10,3% vairāk nekā 2016. gada otrajā ceturksnī. Pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 15,2% un bija 389,3 tūkstoši. Populārākā Latvijas iedzīvotāju apmešanās vieta bija Rīgā – 23,8% viesu.
Nav populārāko skaitā
Kā liecina CSP apkopotie dati, mūsu novadi, neraugoties uz izdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu un skaistajiem apskates objektiem, nav valsts tūrisma galamērķu pirmajā piecniekā. Datus par apkalpoto cilvēku skaitu statistikā fiksē vien tad, ja novadā ir vairāk par trijām aktīvām tūrisma mītnēm, tāpēc «Bauskas Dzīve» nesaņēma sīkāku informāciju par Iecavas un Vecumnieku novadu. Tomēr gan tūrisma mītņu, gan apkalpoto klientu skaits šī gada pirmajā pusgadā pieaudzis arī mūspusē.
Pie mums populārākais ceļotāju galamērķis nemainīgi ir Rundāles pils. Lai tūristi mūspusē uzturētos ilgāk nekā vienu dienu, ap to jāveido infrastruktūra ar papildu izklaides iespējām.
Rundāles novada viesu mājas «Vīnkalni» speciāliste Inese Buivida stāsta: «Jūnijs šogad bija labāks nekā pagājušajā gadā. Jūlijs un augusts ir līdzīgi katru gadu, jo tie ir atvaļinājuma mēneši. Kad lietus līst, tad apmeklētāju mazāk. Šogad bija vairāk viesu no Igaunijas, arī no Vācijas bija atbraukuši. Parasti tūristi paliek vienu nakti. Retāk kāds paliek divas naktis, ļoti reti – trīs.»
Viesu uzņemšanas speciāliste skaidro, ka ārzemnieki vietas rezervē pusgadu vai gadu iepriekš un tad arī atbrauc. «Latvieši rezervē, paskatās – lietus līst, braucienu atceļ. Pie mums nakšņo tikai ceļotāji no tālākām valsts vietām Kurzemē un Vidzemē, lielākā daļa vietējo tūristu tikai apskata pili un tajā pašā dienā aizbrauc,» stāsta I. Buivida.
Audzis Polijas viesu skaits
Sanda Roze, viesnīcu operatora «Mogotel» pārdošanas direktore, apkopojusi datus par viesnīcu «Rixwell Bauska»: «Salīdzinājumā ar 2016. gada sezonas mēnešiem, tūristu skaits 2017. gadā viesnīcā «Rixwell Bauska» ir audzis par 20%. Tas saistīts arī ar faktu, ka SIA «Mogotel» viesnīcu pārņēma 2015. gada beigās, tātad 2017. gads ir otrais pilnais darba gads, un tūristu skaits aug produktīvas pārdošanas rezultātā.»
S. Roze stāsta, ka pieaug arī ārvalstu tūristu skaits: «Lielākais īpatsvars šo divu gadu laikā ārvalstu viesiem ir no Igaunijas, kas svārstās 15 – 18% robežās. Lielu pieaugumu redzam tūristiem no Polijas – kopš 2016. gada no 9% līdz 19% no viesu kopskaita. Dominē pašu valsts ceļotāji – viņu īpatsvars gadiem nav mainījies un turas 20% robežās. Latvijas tūristu skaits šogad arī pieaudzis.»
Katru gadu kas jauns
Iecavas novada Zorģu atpūtas centra «Labirinti» saimnieks Jānis Pastars stāsta, ka arī šeit šogad uzņemts lielāks skaits ārvalstu viesu. Saimniece Dzintra Pastare atklāj – reizumis piebraucis pilns laukums ar treileriem un automašīnām, darba netrūka visai ģimenei. «Labirintos» ir starptautiskā tīkla treileru piestātne, kur vasarā bieži redzami ceļotāji no Vācijas, Dānijas, Austrijas, Nīderlandes, Beļģijas u. c.
Šovasar vecākiem palīgā nācis dēls Reinis, kurš apgūst tūrisma organizācijas zinības Vidzemes augstskolā un praksi apguvis arī ārzemēs. Reinis «Bauskas Dzīvei» teic, ka jaunajā mācību gadā iecerēts saņemt diplomu, izmantot vēl kādu prakses iespēju un tad izvēlēties pastāvīgu darbu.
Dzintra piebilst, ka «Labirintos» uz vienas dienas atpūtu ierodas daudz ģimeņu ar bērniem: «Uzņemam klases un bērnudārzu grupas mācību gada sākumā un beigās. Daudzi atbrauc nosvinēt jubileju vai citus svētkus skaistā vidē un izmantot dažādās iekārtas, lai izkustētos.»
J. Pastars raksturo, ka lielāko klientu pieplūdumu «Labirinti» reģistrējuši pērn, un vietas izmantošanas potenciāls vēl neesot piepildīts. «Mēs katru sezonu piedāvājam ko jaunu, lai cilvēkiem ir interesanti atgriezties. Uzlabojam kvalitāti dažādās jomās, uzņemam viesus ar īpašu uzmanību,» panākumu pamatu skaidro uzņēmējs.
Viesu nams «Iecupes» Iecavā galvenokārt rīko kāzas, jubilejas, ģimeņu svētkus un darba kolektīvu sarīkojumus, stāsta saimniece Vita Gudļevska. «Mums klientu ir mazāk nekā pērn, līdzīgi savus rezultātus raksturo arī kāzu rīkošanas vietu īpašnieki Ķekavas novadā. Arvien vairāk cilvēku izbrauc no valsts, tāpēc pieprasījums pēc svinību vietām sarūk. Pēdējos gados gan regulāri uzņemam klientus, kas dzīvo ārzemēs, bet sarakstās un kāzas svin šeit,» raksturo V. Gudļevska, «darba kolektīvu balles vairāk rīkojam gada beigās.»
«Iecupes» gan jau noslēgušas vairākus līgumus nākamajam gadam. «Esam izveidojuši daudzveidīgu piedāvājumu svinībām un aktīvai atpūtai, kas šovasar vēsajā laikā gan bija mazāk pieprasīts. Iecienīts ir atsevišķais mīlētāju namiņš. Atpūtas bāzi aizvien pilnveidojam, lai ir kas jauns, ko piedāvāt viesiem,» saka V. Gudļevska.
Partneri, ne konkurenti
Vecumnieku novada Kurmenes pagasta atpūtas vietas «Lutauši» īpašniece Andžela Briča raksturo: «Laivotāju skaits šogad bija līdzīgs iepriekšējiem gadiem, taču cilvēki ir sajūsmināti, jo ūdens līmenis Mēmelē reti ir tik augsts. Mūs daba šovasar lutina. Pasākumos vairāk cilvēku piedalās, brauc arī no ārzemēm. Šogad līdz ar lietuviešiem bija čehi, vācieši, lielāks ārzemnieku skaits.»
«Lutauši» un vairākas citas Kurmenes un Skaistkalnes pagasta atpūtas vietas Mēmeles krastos savulaik veidoja ar Eiropas fondu atbalstu, sadarbojoties ar daudzpusīgu piedāvājumu klientiem.
Šajā tīklā ir arī viesu māja «Upescelmiņi», kur ciemiņus uzņem, vecmāmiņu skolu un dažādas nodarbības rīko skaistkalniete Eleonora Maisaka, Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja vadītāja.
«Tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīgi pārvarēt bailes no konkurences, jo kaimiņu atpūtas vieta drīzāk ir partneris. Ja redzu, ka cilvēkus interesē ne tikai nakšņošana, bet arī izkustēšanās, lauku mājas dzīvnieki, praktiska darbošanās, aizsūtu savus viesus uz «Mačeniem» vai citur, kur to var piedāvāt. Pēc tam cilvēki nereti piezvana un pasaka paldies, pastāsta draugiem, radot mutvārdu reklāmu, kas mums ir visvērtīgākā.»
E. Maisaka uzsver, ka ikviena novada tūrisma vietu popularizēšanai svarīgi ir vietējie gidi. «Skaistkalnē tāda ir Laima Indriķe, ko pagasts savulaik izskoloja, un viņa strādā ļoti labi. Laima ne tikai pastāsta un izrāda skaistās vietas, bet prot ieteikt, ko var izbaudīt tuvējās saimniecībās. Tādu «staigājošo bukletu» vajag ikvienā novadā,» iesaka speciāliste.
Upes nav pietiekami izmantotas
Līdzīga pozitīva pieredze ar vietējiem gidiem ir Jelgavā, stāsta codiete Raimonda Ribikauska, LLKC uzņēmējdarbības konsultante Zemgalē. «Tikai izguldīšana vairs nav tik ienesīga, atpūtas vietu saimniekiem jāsadarbojas, lai ceļotājiem būtu interesanti palikt ilgāk. Tam der atrakcijas, interaktīvas spēles, folkloras vakari, darbnīcas, degustācijas, kājām un ar velosipēdu pieveicami maršruti ar orientēšanās un meklēšanas elementiem. Tūrisma operatoriem jāapkopo apkaimes piedāvājums un jāveido divu vai trīs dienu maršruti, lai ceļotāji mūsu pusē pavadītu ilgāku laiku.»
Kā rāda R. Ribikauskas pieredze, tūristi labprāt izmēģina citādas nodarbes, aizpildot ne tikai dienu, bet arī vakaru un nakts stundas. Tāpēc darbnīcu vai pastaigu rīkotājiem jābūt elastīgiem un jāpiedāvā kas aizraujošs un oriģināls visam apmešanās laikam. Lietderīgi būtu uz vienu nakti šeit uzņemt tūristu grupas, kas tālāk dodas uz pēdējā laikā populāro Poliju.
Bauskas, Rundāles un Iecavas novadā nav pietiekami apzinātas upes un to krasti kā plaši izmantojamas atpūtas vietas. «Cilvēki laivojot labprāt piestātu Ceraukstes pagasta «Lejeniekos», Gailīšu pagastā pie «Miķeļa», aplūkotu Jumpravmuižas smilšakmens atsegumus Mežotnes pagastā. Bauskas novadā ir trīs upes, kas gandrīz nav izmantotas atpūtai. Pašvaldībām krastos jāveido sakoptas piestātnes vietas,» iesaka R. Ribikauska, «noderētu vairāk peldvietu. Vajadzīgi mērķtiecīgi veidoti veloceliņi, nūjošanas vai pastaigu takas. Tad arī uzņēmējiem būtu vieglāk attīstīties un sadarboties. Mūsu novadi ir skaisti, te ir, kur piesiet aci, tikai vairāk jāiegulda sakārtotā infrastruktūrā.»
UZZIŅAI
Simtgades maršruti
Mūspuses tūrisma piedāvājums iekļauts asociācijas «Lauku ceļotājs» rokasgrāmatā «Go Rural» jeb «Apceļo laukus», kurā aprakstītas oriģinālas apskates vietas Latvijā, Igaunijā un Somijas dienvidu piekrastē, kā arī Lietuvā un Zviedrijā.
Maršrutā «Kultūras ceļš» iekļauta Rundāles novada Svitenes pagasta darbnīca «Laima Ceramics», kur var vērot un izmēģināt trauku darināšanu, nobaudīt zāļu tējas. Pieteikta Rundāles pils ar atjaunotiem interjeriem un krāšņo dārzu. Ieteikts nakšņot Mazmežotnes muižā un ieturēties tās restorānā. Viesi aicināti apmeklēt lauku sētas, kurās var nobaudīt vietējos labumus, piedalīties darbnīcās, iepazīt amatnieku prasmi un doties pastaigās dabā.
Buklets tūrisma operatoru sadarbībā izdots angļu un japāņu valodā.
Asociācija par godu gaidāmajai valsts simtgadei izveidojusi septiņus maršrutus, kuros var iepazīt Latvijas valstiskuma ceļu. Tie ir Līvu, Jēkaba, Brīvības, «Baltijas», Daugavas, Gaismas un Māras ceļš.
«Baltijas ceļa» maršruts ved cauri Iecavas un Bauskas novadam. Maršrutu aprakstus papildina cilvēku iesniegti stāsti.
Vairāk informācijas vietnē celotajs.lv.
Tūrisma mītņu skaits
Dati: CSP.
Apkalpoto viesu skaits*
* Nav datu par Iecavas un Vecumnieku novadu.
