Latvijas pašvaldības aicinātas piedalīties Likteņdārza
Lielā kalna veidošanā, sagādājot grunti, informēja
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.
2015.gadā Likteņdārza idejas īstenotāji sākuši 12,5 metru augsta
Likteņdārza Lielā kalna uzbēršanu. Vienu tā pusi paredzēts apstādīt ar
kokiem, otru apsēt ar Latvijas lauku puķēm. Kalnu varēs sasniegt pa
gājēju taku, un tā virsotne būs skatu platforma uz Daugavu un dārza
ainavu.
Kalna uzbēršanai nepieciešami 169 160 kubikmetri dažādas struktūras
grunts, skaidroja Auziņa. Apmēram trešo daļu no nepieciešamā grunts
Likteņdārza atbalstītāji jau ir saveduši, tai skaitā akcijas “Top
Latvijas Likteņdārzs!” laikā.
Lai sagādātu atlikušo kalnam nepieciešamo materiālu, Kokneses fonds
šogad Latvijas Pašvaldību savienības kongresā vērsās pie Latvijas
pašvaldībām ar aicinājumu piedalīties materiāla sagādē, atvedot vismaz
vienu kravu jebkuras grunts no katras Latvijas pašvaldības.
Pašlaik šo
iniciatīvu jau atbalstījušas Aizputes, Balvu, Beverīnas, Engures,
Gulbenes, Iecavas, Jaunpils, Ķekavas, Līvānu, Ogres, Rēzeknes, Rugāju,
Salas, Vaiņodes, Vecpiebalgas, Vecumnieku,
Ventspils, Viesītes, Viļakas novadu, kā arī Jūrmalas un Rīgas
pašvaldības. Informācijas Kokneses fonda mājaslapā liecina, ka,
piemēram, šonedēļ pa 15 kubikmetru kravai uz Likteņdārzu atveda Iecavas,
Vecumnieku un Rugāju novadu pašvaldības.
“Katru nedēļu Likteņdārzā ieripo kāda krava,” priecājas Auziņa.
Ir vietējās varas, kas aicinājumam neatsaucās un grunti sagādāt
neplāno. Piemēram, septembra sēdē atteikt Kokneses fondam lēmuši Ādažu
novada domes deputāti.
Iepriekš pašvaldības stādījušas Likteņdārzā ozolus, veltot tos savu
pilsētu un novadu politiski represēto piemiņai. Pašlaik iestādīti 40
šādi koki. Kokneses fonda vadītāja uzsvēra, ka pašvaldības arī pastāvīgi
atbalsta ar transportu tās grupas, kas dodas uz Likteņdārzu.
