Fakti par nupat atjaunoto Brīvības pieminekli.
Rīgā ceturtdien, 19. oktobrī, svinīgi atklāts pirms valsts simtgades restaurētais Brīvības piemineklis. Trīs mēnešus tas bija slēpts no ļaužu acīm, aplikts stalažām un apjozts ar žogu. Remonta gaitā nospodrinātas zvaigznes, atjaunots virsmas aizsargpārklājums, attīrīts obeliska akmens apšuvums, nomainītas bojātās šuves, sakārtotas pieminekļa iekštelpas.
Darbus organizēja Rīgas pieminekļu aģentūra. Tās vadītājs Guntis Gailītis pauž – pēc atjaunošanas piemineklis izskatās tāpat kā 1935. gadā, kad to uzcēla par tautas saziedoto naudu. Pie pieminekļa strādāja «Global Project» un
restauratori Sarmīte Gaismiņa, Ivo Graudums, Edgars Janočko, Kaspars Burvis. Naudu restaurācijai – 193 636 eiro – piešķīra valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Piemineklis ir 42 metrus augsts, veidots no pelēka un sarkana granīta, travertīna, dzelzsbetona un vara. Tā kompozīciju veido 13 skulptūras un bareljefi, kuros attēlota Latvijas vēsture un kultūra. Monumenta masīvs monolītām četrstūrainām formām pāriet 19 metrus augstā obeliskā, kura galotnē ir deviņus metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes.
Brīvības pieminekļa autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, viņa projekts «Mirdzi kā zvaigzne!» izvēlēts pēc vairākiem konkursiem. 24. oktobrī notiks pirmizrāde Ilonas Brūveres dokumentālajai filmai «Ievainotais jātnieks», kas vēsta par Brīvības pieminekļa celtniecību un tā autoru, kuram 2018. gadā apritēs 130. jubileja.
Pēc Otrā pasaules kara padomju iestādes apsvēra iespēju pieminekli nojaukt. To izglābusi tēlniece Vera Muhina, norādot – piemineklis ir mākslinieciska vērtība, kuras iznīcināšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas.
1987. gada 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa notika pirmā demonstrācija pret okupācijas varu, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku, – grupas «Helsinki-86» organizētā ziedu nolikšana padomju režīma deportāciju upuru piemiņai. Neatkarīgās Latvijas karogu pie pieminekļa iznesa Konstantīns Pupurs. Tas bija sākums notikumiem, kas vainagojās ar valsts neatkarības atjaunošanu.
Pirms tam 2006. gadā atjaunots pieminekļa zvaigžņu zeltījums. Restaurācija iepriekš notikusi 1980. – 1981. gadā un 1998. – 2001. gadā. Pēdējā desmitgadē monuments izpelnījies negribētu uzmanību no vīriešu kārtas tūristiem – vecpuišu ballīšu dalībniekiem, kas pie tā sienām paklusām mēģina nokārtoties, tomēr tiesībsargi pieminekli pieskata un necienīgos apmeklētājus soda.
Grupas «Čikāgas piecīši» dziesma par latviešu brīvības simbolu Atmodas laikā bija viena no dziesmotās revolūcijas aizkustinošākajām kompozīcijām, kas veidoja nācijas vienotības izjūtu.
«Par mani, draudziņ, nebēdā,/ Mani cēla varoņcilts,
Man pamatā ir laukakmens/ Un tēvu zemes smilts.
Pat ziemā, kad sniegs virpuļos/ Un ledus lieti līs,
Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz,/ Tās mani sasildīs.»
Avoti: LETA, lsm.lv, wikimedia.org, youtube.com.
