Sandra Giptere-Ivanova
Valsts meža dienests apkopojis datus par nomedīto pārnadžu daudzumu 2021./2022. gada medību sezonā. Aizvadītajā sezonā nomedīto aļņu un stirnu skaits ir samazinājies, taču nomedīto staltbriežu un mežacūku skaits ir pieaudzis, informē Vineta Vilcāne, Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja.
2021./2022. gada medību sezonā nomedīts 6521 alnis, kas ir 77% no pieļaujamā nomedīšanas limita. Savukārt 2020./2021. gada medību sezonā tika nomedīti 7163 aļņi jeb 79% no limita. Visvairāk aļņu aizvadītajā sezonā nomedīts Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Ziemeļkurzemes virsmežniecībā. Dati liecina, ka aļņu skaits Latvijā sarūk, tādēļ Valsts meža dienests šajā medību sezonā samazinājis aļņu nomedīšanas limitu – šosezon būs atļauts nomedīt 7898 dzīvniekus. Dienests vērtē, ka Latvijā pašlaik mitinās 21 000 aļņu.
2021./2022. gada medību sezonā nomedīti 24 047 staltbrieži jeb 84% no limita. Tādā veidā pieauguši gan staltbriežu nomedīšanas apjomi, gan limita izpilde – 2020./2021. gada medību sezonā tika nomedīti 20 524 staltbrieži jeb 82% no limita. Visvairāk staltbriežu nomedīts Zemgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Austrumlatgales virsmežniecībā. Dati parāda, ka apstājies staltbriežu skaita pieaugums, kas Latvijā bija vērojams iepriekšējos gados. Dienests lēš, ka pašlaik Latvijā mīt ap 70 000 staltbriežu, bet to nomedīšanas limits palielināts līdz 30 960 dzīvniekiem, lai mazinātu postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām.
Stirnu skaits turpina pieaugt, un tiek vērtēts, ka Latvijā pašlaik dzīvo ap 206 000 stirnu. 2021./2022. gada medību sezonā nomedītas 35 344 stirnas, kas ir 59% no limita. Tādā veidā mazinājies gan nomedīto stirnu skaits, gan limita izpildes apmērs – 2020./2021. gada medību sezonā nomedītas 37 730 stirnas jeb 66% no limita. Visvairāk stirnu nomedīts Zemgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Ziemeļkurzemes virsmežniecībā. Šosezon stirnas kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, taču tās atļauts medīt tikai reģistrētos medību iecirkņos, kuru platība ir vismaz 350 ha.
2021./2022. gada medību sezonā Latvijā nomedītas 24 485 mežacūkas jeb 76% no limita. Iepriekš tika nomedītas 19 262 mežacūkas, kas veidoja 72% no limita. Visvairāk mežacūku nomedīts Dienvidlatgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Dienvidkurzemes virsmežniecībā, kurā bijusi sevišķi jūtama Āfrikas cūku mēra ietekme. Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma, mežacūku skaits Latvijā pašlaik ir nemainīgs – kā aizvadītajā, tā šajā medību sezonā to skaits bijis ap 26 000. Valsts meža dienests mežacūku populācijas lielumu vērtē pavasarī, taču pēc vairošanās sezonas faktiskais mežacūku skaits var kļūt ievērojami lielāks. Arī mežacūkas šajā medību sezonā kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem. Lai turpinātu Āfrikas cūku mērā apkarošanu, Valsts meža dienests noteicis minimālo mežacūku nomedīšanas apjomu, un šosezon Latvijā būs jānomedī vismaz 26 575 mežacūkas.
Bauskas novadā 2021./2022. gada medību sezonā nomedīti kopskaitā 2334 pārnadži, tai skaitā 58 aļņi, 571 staltbriedis, 1211 stirnas, 494 mežacūkas, precizē V. Vilcāne.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Raimondu Ozoliņu, Bauskas novada mednieku kolektīva «Nīzere» vadītāju, lai uzzinātu, kāda bijusi sezona. Kolektīvs darbojas Vecumnieku pusē, teritorijas ir, sākot no Dāviņiem, Nīzerē, Stelpē, Vecumniekos, mazliet aiz tiem, gandrīz līdz Ķeguma teritorijai.
«Staltbriežu ar katru gadu ir aizvien vairāk, stirnas saglabājas, bet to skaits īpaši nepieaug, jo mūsu teritorijās savairojušies plēsēji – vilki, lūši, tas lieliski bija redzams ziemā pēc pēdām. Visā sezonā nomedīti trīs aļņi, tikpat arī iepriekšējā sezonā, turpretī citās bija 12. Samazinās skaits mūsu pusē. Savukārt mežacūkas pamazām parādās aizvien vairāk, citādi divas medību sezonas tās neredzējām.»
Foto: AFP PHOTO / DIETER NAGL
Reklāma