Vecumnieku novada Skaistkalnē
strādājošais ģimenes ārsts Uldis Mantons šodien ārpus pieņemšanas laika
gatavojas strādāt ar recepšu un slimības lapu izrakstīšanu, jo daļa
recepšu, kas sagatavotas iepriekš, ir pazudusi, tāpat ir problēmas ar
darbnespējas lapām, kas izrakstītas vēl pērnā gada nogalē. Daļēji
jautājumus ar sistēmas darba traucējumiem izdevies novērst, sazinoties
ar atbalsta dienestu.
“Varbūt vajadzēja ieviest kādu pārejas periodu, iespēju sistēmu
izmantot reģionu praksēs,” uzskata ārsts, kuram receptes izrakstīšanai
otrdien bija nepieciešamas 40 minūtes.
Mantons cer, ka sistēmas nepilnību un neatvērto slimības lapu dēļ speciālistiem neradīsies problēmas ar uzraugošajām iestādēm.
Skaistkalnes ģimenes ārsts neredz jēgu izmantot atbalsta programmas,
kas varētu izmaksāt ap 30 eiro mēnesī, jo arī tām būtu jāpielāgojas,
turklāt Mantonam nav pārliecības, vai valsts atļauj visu privāto
izstrādātāju programmatūru izmantošanu.
Speciālists nav apmierināts arī ar attieksmi pret valsts valodas lietošanu sistēmā.
“Tiklīdz kāda lielāka problēma, uzreiz izmet ārā tekstu angliski, bet mūsu valsts valoda ir latviešu,” stāstīja Mantons.
Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts
e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu
un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Otrdien problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas
medicīnas iestādes, tostarp Ventspils, Jelgavas un citu pilsētu
poliklīnikas.
Arī trešdien reģionālo slimnīcu speciālisti novērojuši traucējumus
e-veselības sistēmas darbībā, aģentūra LETA uzzināja medicīnas iestādēs.
Vairākas galvaspilsētas slimnīcas šī gada pirmajās dienās nav
saskārušās ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem, taču Rīgas
1.slimnīcā mediķiem problēmas sagādājusi gandrīz katras elektroniskās
receptes izrakstīšana, jo sistēma šīs receptes nemitīgi uzskatījusi par
kļūdainām.
